Miega traucējumi

Miega traucējumi, bezmiegs

Infografika par miega traucējumiem, bezmiegu skatāma šeit

Miegs ir cilvēka eksistences neatņemama sastāvdaļa – fizioloģiski tas ir tikpat nepieciešams dzīvības uzturēšanai kā gaiss, ēdiens un ūdens, jo miegā tiek pavadīta 1/3 daļa cilvēka mūža. Dažādu apstākļu radīti miega traucējumi var izraisīt izmaiņas cilvēka labsajūtā, kas var būtiski ietekmēt emocionālās un fiziskās veselības stāvokli.

Miega traucējumi visbiežāk ir saistīti ar psihiskām vai somatiskām saslimšanām – depresiju, neirotiskiem traucējumiem, vielu atkarību, sirds vai elpošanas mazspēju, nemierīgo kāju sindromu, medikamentu blakusefektiem, kā arī psihosociāliem faktoriem un miega higiēnas neievērošanu. 50% gadījumu miega traucējumus izraisa iekšķīgas un neiroloģiskas saslimšanas.

Lai noteiktu klīnisko miega traucējumu diagnozi, iztaujājot pacientu tiek noskaidroti:

  • miega traucējumu sākums, ilgums, gaita, raksturs,
  • gulētiešanas rutīna,
  • iespējamās blakus slimības (artrīts, Parkinsona slimība, insults, demence, sirds mazspēja u.c.), kas varētu būt bezmiega cēlonis.

Bezmiegs ir definējams kā simptoms, kas saistāms ar nespēju iemigt, saglabāt mieru, izjust atspirdzinājumu pēc miega, kā arī ar pārlieku agru mošanos no rīta.

Pieaugušam cilvēkam miegam nepieciešamais laiks ir individuāls, tās var būt no 4 līdz pat 10 stundām diennaktī. Cilvēks, kuram dienā nepieciešamas vismaz 10 stundas miega, var ciest no bezmiega, ja katru dienu miegam veltītais laiks ir 8 stundas. Miegam nepieciešamais laiks ir atkarīgs no dažādiem faktoriem – ģenētikas, vecuma, psihisko traucējumu esamības un izteiktības.

VIVENDI centra psihiatre Inga Zārde ilgstošu neizgulēšanos salīdzina ar aizņēmumu bankā, jo agri vai vēlu, gluži kā parādsaistība pret banku, ir jākompensē un jāatgriež trūkstošās miega stundas arī organismam. Pēc ilgstoša bezmiega perioda cilvēkam var pastiprināties nogurums, zust koncentrēšanās spējas, samazināties uzmanības noturība, būt svārstīgs garastāvoklis, pastiprināties kairināmība, agresivitāte, pasliktināties atmiņa, kustību koordinācija un rasties pat uztveres traucējumi halucināciju veidā.

Apmēram 90% pacientu, kuri sirgst ar depresiju, ir sūdzības arī par miega traucējumiem. Savukārt ilgstošs bezmiegs ir depresijas riska faktors. Depresijas pacientiem raksturīgs pagarināts miega latentais periods, biežas mošanās naktī vai pārlieku agra mošanās.

Miega traucējumi raksturīgi arī citu psihisku saslimšanu gadījumos – trauksme, posttraumatiskais stresa sindroms, obsesīvi-kompulsīvi traucējumi, šizofrēnija un citi psihotiski traucējumi.

Gadījumos, ja ir aizdomas par miega apnoju, narkolepsiju vai periodiskiem ekstremitāšu kustību traucējumiem, nepieciešams veikt specifiskāku miega izmeklējumu – polisomnogrāfiju, kas ļauj izvērtēt to, kā organisms funkcionē miega laikā.

Miega traucējumu ārstēšanas gaitā ir jānovērš faktori un jāārstē saslimšanas, kas izraisījušas vai paasinājušas pacientam bezmiegu.

VIVENDI ārstu ieteikumi veselīgākam miegam:

  • izvairīties no kofeīnu saturošu dzērienu, alkohola un tabakas lietošanas pirms miega,
  • izvairīties no aktīvas fiziskas slodzes 3 – 6 stundas pirms nakts miega, taču regulāri nodarboties ar sportu rītos vai agrā pēcpusdienā,
  • nepārēsties un nebūt badā pirms došanās gulēt,
  • iet gulēt un mosties vienā un tajā pašā laikā ik dienu, arī brīvdienās,
  • izvairīties no satraucošām, „smadzenes aktivējošām” aktivitātēm pirms naktsmiera,
  • nodrošināt vēsu, tumšu, klusu guļamtelpu, kā arī ērtu matraci un spilvenu,
  • neizmantot gultu kā „biroju”, „ēdamzāli” vai „kinoteātri”,
  • izvairīties no gulēšanas vai snaudas dienas laikā.

Somatiski vai psihiski traucējumi, kam raksturīgas miega izmaiņas.

Psihiski un narkoloģiski traucējumi Depresija, bipolāri afektīvi traucējumi, trauksme, obsesīvi-kompulsīvi traucējumi, posttraumatiskais stresa sindroms, personības traucējumi, uzmanības deficīta un hiperaktivitātes traucējumi, alkohola un narkotisko vielu abstinence u.c.
Neiroloģiski traucējumi Alcheimera slimība, Parkinsona slimība, nakts galvassāpes, nemierīgo kāju sindroms u.c.
Elpošanas sistēmas traucējumi Astma, hroniska obstruktīva plaušu slimība, elpošanas mazspēja u.c.
Sirds un asinsrites sistēmas traucējumi Sirds mazspēja, nakts stenokardija u.c.
Kuņģa-zarnu trakta sistēmas traucējumi Gastroezofagālais atvilnis, čūlas slimība u.c.
Citi traucējumi Alerģijas simptomi (aizlikts deguns, nieze), hroniska nieru saslimšana, hipertireoīdisms, nesaturēšana, nakts enurēze, menopauze/menstruālā cikla izmaiņas, hormonāli traucējumi, sāpju sindroms, grūtniecība u.c.
Medikamenti un vielas Alkohols, kofeīns, psihostimulatori (amfetamīns, LSD, metilfenidāts), nikotīns, bronhodilatatori (teofilīns), stimulējoši antidepresanti (bupropions, sertralīns), steroīdi, alfa-adrenerģiskie medikamenti, lipīdus pazeminošie medikamenti, opiāti, diurētiķi, Ca kanālu blokatori, beta-blokatori, neiroleptiķi u.c.
Uzvedības un dzīvesveida ietekme Traucējoša miega vide, maiņu darbs, fiziskā un garīgā pārpūle u.c.

 

Veselības centra Vivendi ārsti, pie kuriem griezties miega traucējumu gadījumā:

Inga Zārde, psihiatre 

Jānis Bušs, psihiatrs  

Marina Veģere, psihiatre

Mārtiņš Ogsts, psihiatrs

Natālija Bērziņa-Novikova, psihiatrijas rezidente

Olga Sidorova, psihiatrijas rezidente

Ilze Sestule, psihoterapeite, psihiatre 

Inta Zīle, psihoterapeite, psihosomatiskās medicīnas ārste 

Tarass Ivaščenko, psihoterapeits, psihosomatiskās medicīnas ārsts 

Tatjana Petrova, ārste rezidente psihoterapijā

Piesakieties vizītei pa tālruni 204 51 777 vai izmantojot e-pierakstu