Publikācijas

Iepazīsti VIVENDI centru tuvāk!

Šajā sadaļā aicinām Jūs iepazīties ar plašsaziņas līdzekļos atrodamo informāciju par VIVENDI centru un speciālistu publikācijām.


 Dr. Tarass Ivaščenko, psihoterapeits

Izdegšanas sindroms (žurnāls farmaceitiem Materia Medica, 2017)

Par izdegšanas sindromu pēdējā laikā daudz runā. Un tikai dažas valstis uzdrošinājušās atzīt šīs kaites izplatību un nopietnību. Ar izdegšanas sindromu var būt saistīta depresija, neirotiski un stresa izraisīti traucējumi, psihosomatiski traucējumi. Žurnālā Materia Medica veselības centra "Vivendi" psihoterapeits dr. Tarass Ivaščenko sniedz 21 ieteikumu, kā tikt galā ar šo kaiti. 

Rakstu aicinām lasīt šeit


Kristīne Dūdiņa, klīniskā psiholoģe

Mieru, tikai mieru! (žurnāls Diena, pielikums Gatavs skolai, 2017)

Lai arī lielākā daļa pirmklasnieku pirmo skolas dienu gaida ar prieku, vecāki paralēli lepnumam izjūt bažas par savas atvases gaitām skolā. Taču, kā norāda veselības centra "Vivendi" psiholoģe Kristīne Dūdiņa, zināmas grūtības un dažādas emocijas ir daļa no skolas dzīves. 

Rakstu aicinām lasīt šeit


 Dr. Ilze Maksima, narkololoģe

Gribu, lai dēls nedzer! (žurnāls Ievas Veselība, 2017)

Kā palīdzēt tuvākajam, kurš ir draugos ar aliņu un ko stiprāku? Žurnālā Ievas Veselība narkoloģe Ilze Maksima sniedz atbildi uz kādas satrauktas mātes vēstuli.

Rakstu aicinām lasīt šeit


Dr. Vita Vestmane, kardioloģe - interniste

Pret spiedienu - ar domām un jūtām (žurnāls Ievas Veselība, 2017)

Vai ir iespējams bez zālēm regulēt asinsspiedienu? Jā, tas ir iespējams! Rūpīgi mainot dzīves ritmu, asinsspiedienu tiešām var regulēt bez zālēm. Žurnālam Ievas Veselība konsultē kardioloģe Vita Vestmane. 

Rakstu aicinām lasīt šeit


 Dr. Ilze Maksima, narkololoģe

Tabakas smēķēšana - vielas un procesa atkarība (medicīnas žurnāls Ārstiem.lv, 2017)

Šī ir tēma, par kuru tiek lauzti šķēpi gan globālā, gan lokālā līmenī, tiek aktualizēta informācija gan plašsaziņas līdzekļos, gan profesionālu institūciju mājaslapās, tomēr cilvēki joprojām turpina smēķēt. Smēķēt ir kaitīgi, visi to zina, bet tupina dūmot. Paradokss. 

Rakstu aicinām lasīt šeit


Dr. Edmunds Jansons, internists, konsultants mazasinības jautājumos, cigun skolotājs

Pielikt punktu kārei pēc sldumiem (žurnāls 36.6, 2017)

Visi zinām, ka ar cukuru aizrauties nav ieteicams - tas kaitē zobiem, veicina liekā svara veidošanos. Bet ko iesākt, ja našķus kārojas dienu un nakti? Kā uzveikt tieksmi mieloties ar saldumiem vēl un vēl? Žurnālā skaidro internists dr. Edmunds Jansons

Rakstu aicinām lasīt šeit


Liene Sondore, uztura speciāliste

Arī Tu gribi gavēt? (žurnāls Ievas Veselība, 2017)

Gavēnis - kāpēc to darām un, kādus ēdienu izvēlēties, zelta ieteikumi un recpetes gavēņa ēdienkartē.

Rakstu aicinām lasīt šeit


Tarass Ivaščenko, psihoterapeits

Psihoterapija un zāles pret veģetatīvo distoniju (žurnāls farmaceitiem Materia Medica, 2017)

Kas ir veģetatīvā distonija, tās izpausmes, diagnostika un ārstēšana? Lai arī tā tiek dēvēta par 21. gs. slimību, tā pazīstama un aprakstīta ir jau sen, biežāk tā sastopama attīstītajās valstīs, kur ir ātrāks dzīves ritms, lielāks stress un augstāka labklājība. 

Rakstu aicinām lasīt šeit 


Liene Sondore, uztura speciāliste

Vai pensionāre ar 280 eiro pensiju var paēst tā, lai organismam nekā netrūkst? (žurnāls Ievas Veselība, 2017)

Rubrikā "Jautājums uz šķīvja", Liene Sondore palīdz izplānot ekonomisku, uzturvielām bagātu un veselīgu ēdienkarti senioriem. Noderīgi padomi un idejas iepērkoties un gatavojot.

Rakstu aicinām lasīt šeit


Dr. Ņikita Bezborodovs, psihiatrs, bērnu psihiatrs, Kristīne Dūdiņa, klīniskā psiholoģe

Izlaists vai hiperaktīvs? (žurnāls Annas Psiholoģija, 2016)

Uzmanības deficīta un hiperaktivitātes sindroms (UDHS) Latvijā kā diagnoze konstatēts 0,3 % bērnu. Šis skaitlis ir patālu no realitātes, jo Eiropā šāda diagnoze ir 5 % bērnu, - nez vai mūsējie ir tik atšķirīgi no pārējiem mazajiem eiropiešiem.

Rakstu aicinām lasīt šeit


Dr. Inta Zīle, psihoterapeite, psihosomatiskās medicīnas ārste

Kā Tev nav kauna! (žurnāls Annas Psiholoģija, 2016)

Būt tādam, kāds esi patiesībā, teikt to, ko domā, nevis to, ko no tevis gaida, īstenot nevis citu sapņus, bet savus bieži traucē KAUNS. Tas soļo pa mūsu dzīvi roku rokā ar vainas izjūtu un bailēm nebūt labam, bailēm tikt nesaprastam un izstumtam. Labā ziņa ir tā, ka arī ar pārmērīgu kaunu var cīnīties un to uzvarēt.

Rakstu aicinām lasīt šeit


Dr. Egils Zālītis, bērnu ārsts

Neskaties pulkstenī jeb Pediatra ieteikumi par zīdaiņu barošanu un alerģijām (portāls calis.lv, 2016)

Mūsdienās, kad pieejamās informācijas daudzums par mazuļu aprūpi ir tik plašs, vecāki nereti apmulst - kam tad ticēt? Citi speciālisti ir piekritēji barošanai pēc pieprasījuma, citi stingri iesaka ieviest režīmu. dr. Egila Zālīša skatījums par zīdaiņu barošanu un iespējamām alerģijām.

Rakstu aicinām lasīt šeit


Dr. Egils Zālītis, bērnu ārsts

Kā veicināt labu nakts miegu mazulim. Bērnu ārsta padomi (portāls calis.lv, 2016)

Jaunākie Amerikas Pediatrijas akadēmijas un Amerikas Miega medicīnas akadēmijas pētījumi liecina, ka nepilnīgs miegs bērnībā vēlākos gados veicina gan uzvedības, gan veselības traucējumus, piemēram, nervozitāti, koncentrēšanās grūtības, tuklumu, paaugstinātu asinsspiedienu, galvassāpes, kā arī cukura diabētu. Miega trūkums bērnībā vēlāk var novest pie depresijas, kā arī nelaimes gadījumiem (pusaudžu gados).

Rakstu aicinām lasīt šeit


Tarass Ivaščenko, psihoterapeits, Marina Veģere, psihiatre

Veģetatīvā distonija

Veģetatīvā distonija gluži kā veikla zagle aiz sevis neatstāj fiziskus pierādījumus - to nevar konstatēt, veicot analīzes vai vienkārši apskatot vai iztaustot pacientu. Tāpēc dažkārt tai velta tādus apzīmējumus kā modes kaite vai izdomāta diagnoze. Tomēr šī slimība ir reāla un klātesoša. Atklāti par to, ka veģetatīvā ir viņu ikdienas pavadone jau gadiem, stāstījušas daudzas slavenības - Linda Leen, Renārs Kaupers, Gundega Skudriņa un citi. Nav grūti iztēloties, ka distonijas pacientu, kuri publiski par to nav vēstījušo ir vēl vairāk. Precīzas statistikas nav. Aptuvenas aplēses liecina, ka no veģetatīvās distonijas cieš 2-4 cilvēki no katriem 100. Visticamāk, katrs no mums pazīst kādu, kuram mēdz uznākt šai kaitei raksturīgas lēkmes - sirds aulekšo kā ārprātīga, ķermeni pārklāj sviedri, un tā vien šķiet, ka tūlīt gals būs klāt.

Rakstu aicinām lasīt šeit


Dr. Edmunds Jansons, internists, konsultants mazasinības jautājumos, cigun skolotājs

Internists un ārstnieciskā ciguna treneris Edmunds Jansons (žurnāls Ievas veselība, 2016)

Par Edmundu Jansonu, ja viņam retu reizi gadījies aizsvilties, kolēģi allaž nobrīnās: "Izrādās arī viņu var novest..." Bet tā tiešām notiek reti, jo, pat vadot lielu slimnīcas nodaļu, kurā nonāk cilvēki ar neskaitāmām un neskaidrām kaitēm, ārsts allaž saglabā iekšējo līdzsvaru. Lielā mērā - pateicoties ciguna praksei. 

Rakstu aicinām lasīt šeit


Dr. Jānis Mednieks, neirologs

Kā atklāt un konrolēt epilepsiju? (interneta portāls rutks.lv, 2016)

Epilepsija ir viena no visbiežākajām neiroloģiskajām saslimšanām. Pasaules Veselības organizācijas dati liecina, ka ar epilepsiju kopumā slimo aptuveni 50 miljoni iedzīvotāju visā pasaulē. Par to, kā mūsdienu medicīna var palīdzēt ārstēt un kontrolēt epilepsijas izpausmes, stāsta veselības centra "Vivendi" neirologs Jānis Mednieks.

Rakstu aicinām lasīt šeit


Irina Panovska, deju un kustību terapeite

Kā mūsdienu bērniem var palīdzēt sociālo prasmju grupa? (interneta portāls apollo.tvnet.lv, 2016)

Vecāki nereti raizējas par to, kā bērns jūtas skolā vai bērnudārzā. Ne visi bērni viegli adaptējas vienaudžu lokā, ir draudzīgi un komunikabli. Par to, kā bērnam palīdzēt apgūt sociālās prasmes, kas dzīvē noderēs ikvienam, stāsta veselības centra Vivendi deju un kustību terapeite, sociālo prasmju grupas vadītāja Irina Panovska.

Rakstu aicinām lasīt šeit


Dr. Ņikita Bezborodovs, psihiatrs, bērnu psihiatrs

Uzmanības deficīta un hiperkativitātes sindroms pieaugušajiem (medicīnas žurnāls Medicus Bonus, 2016)

Uzmanības deficīta un hiperaktivitātes sindroms ir neirālās attīstības traucējumu paveids, kas līdzīgi citiem neirālās attīstības traucējumiem (piemēram, bērnības autisms) nebeidzas 18 gadu jubilejā, bet lielai daļai pacientu saglabājas arī pieaugušo vecumā. To atklāšana un adekvāta ārstēšana palīdz būtiski uzlabot dzīves kvalitāti un izvairīties no ilgtermiņa sociālām un veselības sekām.

Rakstu aicinām lasīt šeit


Dr. Ņikita Bezborodovs, psihiatrs, bērnu psihiatrs

Kustīgs bērns, kurš nespēj būt rāms

Par bērnu, kurš nespēj nosēdēt mierā pat īsu brīdi un kura uzvedība atgādina nemitīgu televīzijas kanālu pārslēgšanu, skolotāji, vecāki un apkārtējie saka: tas nu gan ir izlutināts, neaudzināts! Bērnu psihiatrs Ņikita Bezborodovs mudina vecākus noskaidrot, vai šādā uzvedībā nav vainojama bērna hiperaktivitāte – uzmanības deficīta sindroms.

Rakstu aicinām lasīt šeit


Kristīne Dūdiņa, klīniskā psiholoģe

Kā ar uzvedības terapiju palīdzēt bērnam ar uzmanības deficīta un hiperaktivitātes sindromu (interneta portāls cālis.lv, 2016) 

Par uzmanības deficīta sindromu pēdējos gados tiek runāts daudz, tomēr arvien izpratne no vecāku, skolotāju un sabiedrības ir visai dažāda. Cits, sak, izlaists bērns un var līdzēt vien "žagara kungs". Citi jau ir lasījuši kaut ko vairāk un zina, ka tā ir nopietna lieta un izlaidībai ar šo sindromu nav nekāda sakara. Par to, kā var palīdzēt bērnam ar uzmanības deficīta un hiperaktivitātes sindromu, konsultē veselības centra "Vivendi" psiholoģe Kristīne Dūdiņa.

Rakstu aicinām lasīt šeit


Dr. Inta Zīle, psihoterapeite, psihosomatiskās medicīnas ārste

Atkal vājēšanas slazdā (žurnāla 36.6 pielikums Slaiduma ceļvedis, 2016)

Gribu slaids, tievs, skaists, turēties savos labajos, pareizajos kilogramos. Re, kā man toreiz izdevās notievēt, bet tagad viss pa vecam, jāmēģina vēlreiz. Kas cilvēku dzen atkal un atkal cīkstēties ar savu lieko svaru?

Rakstu aicinām lasīt šeit


Dr. Daina Jēgere, neiroloģe, sāpju ārste (algoloģe)

Galvassāpju pavēlniece

Šķiet, neiroloģei un sāpju speciālistei Dainai Jēgerei ir pa spēkam atmaskot jebkuras galvassāpes. Pie viņas palīdzību meklē migrēnas slimnieki, kas cita, šo ārsti iesaka kā labāko šajā jomā.

Rakstu aicinām lasīt šeit


Kristīne Dūdiņa, klīniskā psiholoģe

Bērns uzsāk skolas gaitas. Vai pamats uztraukumam?

Skolas gaitu uzsākšana ir izaicinājums (psihologi to dēvē par krīzi) kā bērniem, tā vecākiem. Kā katra krīze tā rada trauksmi, nedrošību un vienlaikus prasa jaunu prasmju attīšanu un paver iespējas augt.
Vairumam vecāku skolas sākums rada pretrunīgas jūtas- prieku un arī bažas. Visbiežāk vecākus satrauc, vai bērns spēs būt veiksmīgs mācībās un kā viņam izdosies saprasties ar vienaudžiem un skolotājiem.
Ja raižu iemesls ir novērojums, ka bērnam ir kādas socializācijas vai mācību grūtības, tās nevajadzētu ignorēt, bet gan apzināt dažādas atbalsta iespējas, sagatavot bērnu un skolotājus. Vecākiem ir būtiska loma mācību procesā, daudz iespēju iesaistīties, ietekmēt procesus skolā un palīdzēt bērnam būt veiksmīgam.

Rakstu aicinām lasīt šeit


Dr. Daina Jēgere, neiroloģe, sāpju ārste (algoloģe)

Migrēna

Migrēna ir saslimšana, kas var piemeklēt jebkuru, bet biežāk tomēr sievietes. Ar to slimo arī 4-12% bērnu. Nereti tā pavada visu mūžu, un nav īsti saprotams, kāpēc. Citos gadījumos tā pazūd tikpat miglaini un pēkšņi, kā parādījusies. Kas ir mistiskās galvassāpes, ko turpina pētīt arī mūsdienās, un kā ar tām tikt galā? 

Rakstu aicinām lasīt šeit


Mūsdienās 1/3 sabiedrības saskaras ar bezmiegu vai miega traucējumiem. Kā tos mazināt, ko varam darīt paši un kad jāmeklē speciālistu palīdzību - meklējiet atbildes infografikā.

Skatīt infografiku šeit


5. aprīlī Veselības centrā Vivendi notika pirmā ārstu un pedagogu diskusija par uzmanības deficīta un hiperaktivitātes sindromu

Diskusijas dalībnieki nonāca pie kopīga secinājuma, ka nepieciešams valsts atbalsts sabiedrības izglītošanai par uzmanības deficīta un hiperaktivitātes sindromu bērniem (UDHS), kā arī speciāli pielāgojumi skolās, lai uzlabotu bērnu ar UDHS šī brīža un nākotnes dzīves kvalitāti. Par to vienojušies ārsti un pedagogi, diskutējot par bērnu hiperaktivitāti.

Lasīt vairāk šeit


Eva Kataja, uztura speciāliste

Taukus dedzinošie meli

Dažādas krāsaini iepakotas tabletes un kapsulas vilina ar skaļiem saukļiem, solot ekstremālas tauku dedzināšanas (pat tauku šunas iznīcinošas!) īpašības un strauju svara zudumu. Pats intriģējošākais - sola panākt slaidu augumu bez srastisku diētu mokām. Vai tiešām ir vērts tam noticēt? Atklājam, kāda ir patiesība par taukus dedzinošajiem preperātiem. Žurnālā "Shape" konsultējusi Vivendi uztura speciāliste Eva Kataja. 

Rakstu aicinām lasīt šeit


Eva Kataja, uztura speciāliste

Ko ēd uztura zinātājas?

Sertificēta uztura speciāliste, Eva Kataja žurnāla "Ieva" speciālizlaidumā "Tievē ar prieku"

Rakstu aicinām lasīt šeit


Tarass Ivaščenko, psihoterapeits

Kāpēc "man ir vientuļi" vietā cilvēki saka "Viss ir labi?"

“Kā jūs jūtaties?” – jautājums, ko uzdod katrs psihoterapeits. Jautājums, ko uzdodam cits citam ikdienā. Izsmeļošas atbildes vietā par emocionālo stāvokli un šī brīža pārdzīvojumiem parasti izdzirdēsiet īsu un skopu atbildi: “Viss ir kārtībā”, “Normāli”, – ja viens no šiem ir arī jūsu atbildes variants, šis raksts jums būs īpaši noderīgs," sava raksta ievadā žurnālā ārsts.lv norāda psihoterapeits un psihosomatiskās medicīnas speciālists Tarass Ivaščenko

Rakstu aicinām lasīt šeit


Līga Māķēna, fizioterapeite

Veselīgāk par eksistenciālām hipsteru sarunām

Žurnālā Sestdiena, fizioterapeite Līga Māķēna par to, kad ir par daudz un no kā labāk izvairīties tiem, kas nolēmuši sākt "jaunu dzīvi" un skriet.

Rakstu aicinām lasīt šeit


Ēdiens valdīja pār mani

Psihoterapeites Dr. Ilzes Sestules pacientes vaļsirdīgā atzīšanās par cīņu ar anoreksiju. Personīgs stāsts, žurnālā "Tava Veselība". "Mērdēt sevi badā un izsalkumā skriet kilometriem garus gabalus - tā es izdzīvoju pašorganizētu koncentrācijas nometni. Punktu uzvaras gājienam pielika skaitlis uz svariem, kas vēstīja - tu sver 37 kg. Attopies!" 

Rakstu aicinām lasīt šeit


Dr. Inta Zīle, psihoterapeite, psihosomatiskās medicīnas ārste

Ieraduma lielais spēks

"Mēdz teikt, ka ieradumam ir liels spēks. Un tā ir tiesa! Turklāt visātrāk mūsu ikdienā iezogas tieši neveselīgi ieradumi. Lai ieviestu veselīgas tradīcijas, jāpieliek pūles. Psihoterapeiti teic, ka visu kaitīgo ieradumu cēlonis ir viens - nespēja pateikt nē. Kā likt ieraduma spēkam darboties savā labā, ikdieņā ieviešot veselīgas pārmaiņas?" Žurnāls "Tava Veselība", rubrikā Psiholoģija, jūtu anatoomija.

Rakstu aicinām lasīt šeit


Dr. Inga Zārde, psihiatre

Kā neizdegt darbā

Neizdegt ir lētāk un veselīgāk nekā kārpīties pēc tam atpakaļ! Bet ne vienmēr ir vieglāk. Ir pat cilvēki, par kuriem speciālisti saka: viņiem vienigās zāles pret izdegšanu ir personiskā pieredze un tās nopietnu seku izvērtēšana. Jaunākajā "Annas Psiholoģija" numurā. 

Rakstu aicinām lasīt šeit


Dr. Inga Zārde, psihiatre

8 iesīkstējuši mīti par psihiskām saslimšanām

Mēdz teikt, ka Latvijā no padomju laikiem veselības jomā saglabājušās divas stigmas - onkoloģiskās un psihiskās saslimšanas. Par tām sabiedrībā joprojām valda aplami uzskati. Svarīgi lauzt šos mītus un apzināties, ka pshiskie traucējumi neskar tikai "cilvēkus tur", bet var piemeklēt ikvienu no mums. Žurnāla "Veselība" rubrikā "Mīti un patiesība" lasiet par tipiskākajiem pshisku saslimšanu mītiem. 

Rakstu aicinām lasīt šeit


Liene Sondore, uztura speciāliste

Kulinārijas kursi Nr. 2 jeb pilngrauda spēks

Veselīga uztura praktiskā apmācība, Lienes Sondores vadībā, 36,6 žurnāla rubrikā - Vesels ēdis. 

Rakstu aicinām lasīt šeit


Dr. Ilze Maksima, narkololoģe

Atkarību ierobežošana katra ārsta rokās

Psihoaktīvo un narkotisko vielu pārmērīgi lietojošu un atkarīgu pacientu ārstēšana ir narkologa uzdevums, tomēr šāds pacients var nonākt jebkuras specialitātes ārsta redzeslokā. Pārsvarā pacients pats ir izvēlējies lietot kādu apreibinošu vielu, bet var gadīties, ka mēs, ārsti, ordinējot kādu no ārstēšanas veidiem, varam arī kaitēt, radot dažus atkarību veidus.

Rakstu aicinām lasīt šeit (pilna versija pieejama reģistrējoties)


Dr. Ilze Maksima, narkololoģe un Dr.Inta Zīle, psihoterapeite

Arvien dziļāk purvā. Kā atšķirt līdzatkarību no palīdzības?

Pasakas, kurās "viņi dzīvoja ilgi un laimīgi", reti attiecas uz cilvēkiem ar alkohola, narkotiku vai azartspēļu atkarību un viņu tuviniekiem. Viņi sāk līdzināties debesu ķermeņiem, kas novirzījušies no orbītas un sāk griezties ap vienu no planētām, akli saskrienoties cits ar citu.

Rakstu aicinām lasīt šeit


Dr. Daina Jēgere, neiroloģe, sāpju ārste (algoloģe)

Atbrīvoties no galvassāpēm. Kā palīdzēt migrēnas slimniekiem? (LR1 ''Kā labāk dzīvot'')

Kā tikt vaļā no galvassāpēm skaidro Vivendi neiroloģe, Latvijas Galvassāpju biedrības pārstāve doktore Daina Jēgere, neiroloģe - galvassāpju speciāliste Dace Bērziņa, ģimenes ārste Karīna Vernere un migrēnas paciente Alise Drunka raidījumā "Kā labāk dzīvot", jo atkārtoti un ilgstoši galvassāpju uzliesmojumi negatīvi ietekmē cilvēku dzīves kvalitāti, kā arī ģimenes, sociālo un darba dzīvi.

Raidījumu aicinām klausīties šeit


Dr. Inga Zārde, psihiatre

Ko darīt ārstam, ja viņš jūtas izdedzis? (Medicus Bonus decembra numurs)

Izdegšanas sindroms ir raksturīgs dažādu profesiju pārstāvjiem, tomēr augstāks risks ir tām profesijām, kurās ir intensīva saskarsme ar cilvēkiem, kam ir kādas fiziskas vai emocionālas vajadzības.

Rakstu aicinām lasīt šeit


Dr. Ilze Maksima, narkoloģe

Pasīvā smēķēšana. Kā pasargāt nesmēķētājus no appīpēšanas? (LR1 ''Kā labāk dzīvot'')

Narkoloģe jeb atkarību speciāliste, Veselības centrs „Vivendi” Ilze Maksima, Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas virsārste, pediatre, pulmanoloģe Renāte Snipe un Slimību profilakses un kontroles centra Veselības veicināšanas departamenta nodaļas vadītāja Solvita Kļaviņa LR1 raidījuma "Kā labāk dzīvot" studijā diskutē un meklē argumentus, ko izteikt smēķētājiem, lai tie neappīpētu bērnus un citus nesmēķētājus.

Raidījumu aicinām klausīties šeit


Kristīne Dūdiņa, klīniskā psiholoģe

Emocijas – iekšējais kompass. Kā sevi kontrolēt un 'pieregulēt sistēmu' veiksmīgai komunikācijai ar bērnu?

Katra cilvēka navigācijas sistēma ir emocijas, kas ļauj orientēties dzīvē un signalizē par iespējām un draudiem. Tomēr šī sistēma komplicētajā sociālajā realitātē nav nekļūdīga. Lai tā veiksmīgi darbotos vecāku un bērnu attiecībās, veselības centra "Vivendi" klīniskā psiholoģe Kristīne Dūdiņa portāla Cālis.lv lasītājiem palīdzēs izprast, kā šis iekšējais kompass funkcionē un kā pieregulēt, ja tā darbībā gadās kļūme.

Rakstu aicinām lasīt šeit


Anna Sproģe, fizioterapeite

Rudenī - uz mežu, vingrot!

Žurnālā "Ievas Veselība" rubrikā "Esi formā!" Vivendi fizioterapeite, Anna Sproģe kopā ar Margaretu Rudjaku izpilda Veselības maršrutu vingrojumus. Kundzei ir 72 gadi, sirds stimulators un pēc lūzuma gandrīz nelokās kājas, tomēr tas neliedz nodarboties ar fiziskām aktivitātēm, gluži otrādi - palīdz. 

Ar vingrojumiem aicinām iepazīties šeit


Liene Sondore, uztura speciāliste

Uztura speciālistes: Pārspīlēta olbaltumvielu diēta ir bīstama (LR1 ''Kā labāk dzīvot'')

Pārspīlēta olbaltumvielu diēta ir vardarbība pret ķermeni. Diētas ar augstu olbaltumvielu saturu ir liela slodze nierēm, raidījumā "Kā labāk dzīvot" atzīst veselības centra „Vivendi" uztura speciāliste Liene Sondore. 

Interviju aicinām klausīties šeit


Anna Sproģe, fizioterapeite

Fiziskās aktivitātes katru dienu. Un lai būtu interesanti!  (LR1 ''Kā labāk dzīvot'')

Pieaugušam cilvēkam katru dienu vismaz 30 minūtes ir jābūt fiziski aktīvam. Un izrādās, ka bērniem dienā jānoiet tik kilometru, cik viņam gadu... Taču – cik bieži izdodas šo rekomendāciju ievērot, turklāt tā, lai tas būtu arī interesanti.

Interviju aicinām klausīties šeit


Dr. Edmunds Jansons, internists, konsultants mazasinības jautājumos, cigun skolotājs

...par enerģiju, kas nāk, esot mierā un līdzsvarā

Žurnāla "Annas Psiholoģija" oktobra numura tēma - saruna ar Veselības centra "Vivendi" Cigun skolotāju, Dr. Edmundu Jansonu par to, kas tad ir Cigun, kā līdzsvarot sevi un savu enerģiju.

Rakstu aicinām lasīt šeit


Dr. Inga Zārde, psihiatre

Izdegšanas sindroms? Palīdzība ir iespējama!

Pārpūle, relaksācijas un atpūtas trūkums, saspringts darba grafiks, nesaskaņas ar priekšnieku un darbabiedriem, varbūt pat nepiemērots darbs sagādā ne mazums emocionālu vai pat fizisku diskomfortu? Atpūtu un labsajūtu nesagādā pat atvaļinājums? Liela daļa sabiedrības pat nenojauš, ka tas ir izdegšanas sindroms, turklāt – ar to iespējams tikt galā.

Rakstu aicinām lasīt šeit


Dr. Ņikita Bezborodovs, psihiatrs, bērnu psihiatrs

Kustīgs bērns, kurš nespēj būt rāms

Par bērnu, kurš nespēj nosēdēt mierā pat īsu brīdi un kura uzvedība atgādina nemitīgu televīzijas kanālu pārslēgšanu, skolotāji, vecāki un apkārtējie saka: tas nu gan ir izlutināts, neaudzināts! Bērnu psihiatrs ŅIKITA BEZBORODOVS mudina vecākus noskaidrot, vai šādā uzvedībā nav vainojama bērna hiperaktivitāte – uzmanības deficīta sindroms.

Rakstu aicinām lasīt šeit


Liene Sondore, uztura speciāliste

Labs uzturs ir vienkāršs uzturs. Nevajag ēst piecas bulciņas dienā

Liekais svars, kas rodas taukiem krājoties vēdera dobuma rajonā un aptverot arī iekšējos orgānus, mūsu veselībai ir visbīstamākais. LR1 raidījumā "Kā labāk dzīvot" uztura speciāliste Liene Sondore diskutē par iespējām nepieļaut virssvaru un par svarīgākajiem soļiem liekā svara mazināšanā. 

Interviju aicinām klausīties šeit


Dr. Daina Jēgere, neiroloģe, algoloģe, galvassāpju speciāliste

Migrēna, un zāles nelīdz

Galvassāpju speciāliste dr. Daina Jēgere žurnālā “Ievas veselība” skaidro, kas ir migrēna, kā ar to cīnīties, kā arī stāsta par Latvijā pilnīgi jaunu metodi migrēnas ārstēšanai – neiromodulācijas aparātu “Cefaly”.

Rakstu aicinām lasīt šeit 


Tarass Ivaščenko, psihoterapeits

"Modernās ēšanas tendences un to sekas: kā sekot aktuālajām tendencēm un nesabojāt veselību?"

Noklausīties raidījumu "Открытый вопрос" krievu valodā, Latvijas radio 4 aicinām šeit


Ilze Sestule, psihoterapeite

Sirds protestē ar sāpēm. Kardioneiroze ārstējama ar psihoterapiju.

Sajūtot sāpes vai žņaudzošu sajūtu sirds apvidū, prātā iešaujas doma – vai tikai tas nav infarkts? Taču, lai gan lēkme izpaužas visai vētraini, kardioneirozes jeb sirds neirozes gadījumā tā nav dzīvībai bīstama, jo rodas, kā tautā saka, uz nervu pamata.

Rakstu aicinām lasīt šeit


 Liene Sondore, uztura speciāliste

Ko varam uzzināt, apmeklējot uztura kabinetu (LR2 ''Dzīves skola'')

Sarunā ar raidījuma vadītājiem Liene Sondore atklāj, kas sagaida uztura kabineta apmeklētājus, lauž stereotipus, ir pārliecināta, ka veselīgs ir gards un spēlējas ar garšām un krāsām, lai arī citus par to pārliecinātu!

Interviju aicinām klausīties šeit


Liene Sondore, uztura speciāliste

Kādas zāles un našķus gādāt, lai Līgo vakars būtu smaržīgs un garšīgs (LR1 ''Kā labāk dzīvot'')

"Jāņos galvenais – lustēties, dancot, sagaidīt nākamo dienu, peldēties, ripināties pa kalnu un arī nedaudz uzēst," atzīst uztura speciāliste Liene Sondore. Ko vislabāk ēst Līgo vakarā, kādas ir šī brīža aktualitātes sieru garšās un kādas ir nemainīgās tradīcijas Jāņos?

Interviju aicinām klausīties šeit


Dr. Ņikita Bezborodovs, psihiatrs, bērnu psihiatrs

Klāt vasaras brīvlaiks!

Bērni to ir gaidījuši ar nepacietību, bet daudzi vecāki – ar bažām. Jo īpaši tad, ja atvasei mācību gads sagādāja sarežģījumus un bija arī uzvedības vai emocionālās grūtības. Kā palīdzēt bērnam atjaunot spēkus pēc slodzes skolā un pilnvērtīgi sagatavoties jauniem izaicinājumiem?

Rakstu aicinām lasīt šeit


Eva Kataja, uztura speciāliste

Sākam piebarot!

Jo vēlāk bērns iepazīs konfektes un citus našķus, jo labāk ēdīs savu veselīgo bērnu ēdienu. Daži speciālisti uzskata, ka bez našķiem vajadzētu iztikt līdz triju gadu vecumam.

Rakstu aicinām lasīt šeit


Dr. Vita Vestmane, kardioloģe - interniste | Dr. Ilze Sestule, psihoterapeite, psihiatre

Spriedze dzen spiedienu. Kāpēc tik bīstamas stresa situācijas

Daudzi pamanījuši, ka spēcīga satraukuma brīžos mēdz celties asinsspiediens, kas normalizējas, kad kreņķi ir garām. Taču ārsti brīdina: spriedzei ieilgstot, organismā var sākties neatgriezeniskas izmaiņas, bet pēkšņa, ļoti spēcīga stresa situācija dažkārt var beigties pat ar insultu vai miokarda infarktu.

Rakstu aicinām lasīt šeit


Anna Sproģe, fizioterapeite

VESELĪBA: Dārza darbi bez sāpēm

Jo vairāk senioram ir hobiju, interesantu nodarbošanos, jo labāk. Sunītis, kas katru dienu jāizved pastaigā, dārzs, kur jārušinās, mazbērni, ar kuriem jāspēlējas. Tas ir lieliski un daudz labāk nekā visu dienu sēdēt mājās pie televizora. Bet pilnīgi viss ir jādara ar mēru un prātu, Neatkarīgajai saka veselības centra Vivendi fizioterapeite Anna Sproģe.

Rakstu aicinām lasīt šeit


Liene Sondore, uztura speciāliste

Liene Sondore: “Par lieko svaru zinu visu!”

Žurnāla ciemiņš šoreiz – uztura speciāliste Liene Sondore. Viņa ir malace: uzsākot ievērot veselīgu dzīvesveidu, Lienei ir izdevies ne tikai tikt vaļā no liekā svara un gūt patiesu prieku no laba ēdiena un fiziskajām aktivitātēm, bet arī kļūt par iedvesmojošu padomdevēju citiem. Jo mainīt ieradumus nebūt nav viegli, taču – labs uztura speciālists var palīdzēt.

Rakstu aicinām lasīt šeit


Dr. Inga Zārde, psihiatre

Depresija un menopauze

Depresijas rašanās iespējamība perimenopauzālā periodā ir pat līdz trīs reizēm lielāka nekā pirms menopauzes. Ja sievietei dzīves laikā pirms menopauzes ir bijusi depresijas epizode, tad atkārtots tās risks ir pat līdz piecām reizēm lielāks nekā sievietei, kurai depresijas epizodes anamnēzē nav bijis.

Rakstu aicinām lasīt šeit


Dr. Inta Zīle, psihoterapeite, psihosomatiskās medicīnas ārste

Liekais svars ir psiholoģiska problēma un katra paša brīva izvēle, uzsver ārste

Ar katru gadu pieaug cilvēku ar lieko svaru (jeb virssvaru) skaits pasaulē, un Latvija nav izņēmums. Aptaukošanās problēma, kuras pamatā ir neizkoptais dzīvesstils un neveselīgie ikdienas paradumi, sagādā grūtības ne tikai cilvēkiem, kuri no tā cieš, bet rada izaicinājumus arī veselības aprūpes speciālistiem

Rakstu aicinām lasīt šeit


Dr. Ilze Sestule, psihoterapeite, psihiatre

Jaunumi anoreksijas ārstēšanā. Anorexia nervosa pacienta rezistence un medicīniskais risks

Anorexia nervosa (AN) ir slimība, kas raksturīga jaunām meitenēm, jo 90% pacientu ir pusaudzes. Slimību un tās sākumu noteikt grūti, jo svara zudums ir ļoti pakāpenisks, taču tas nenozīmē, ka anoreksija nav bīstama vai ka tā pāries pati no sevis bez ārstēšanas.

Rakstu aicinām lasīt šeit


Dr. Inta Zīle, psihoterapeite, psihosomatiskās medicīnas ārste

Kāpēc nav labi būt pārāk labai mammai? 

Tas skan paradoksāli, taču, ja vēli savam bērnam labu, neveido viņam pārāk komfortablus apstākļus! Pārmērīgas rūpes un auklēšanās bērnam izdara … lāča pakalpojumu.

Rakstu aicinām lasīt šeit


Dr. Edmunds Jansons, internists, konsultants mazasinības jautājumos, cigun skolotājs

Pavasara nespēks vai tomēr mazasinība? 

Nespēks, nogurums, pārlieku liela miegainība – tās ir tikai dažas anēmijai jeb mazasinībai raksturīgas pazīmes. Vieni par to uztrauksies un nekavējoties dosies pie ārsta, citi uzskatīs – mazasinība taču nav mirstamā kaite! 

Rakstu aicinām lasīt šeit


 Uztura speciāliste Liene Sondore

Ko darīt, kad traucē liekais svars? (LR2 raidījums "Kā labāk dzīvot)

"Neesam visi vienādi, katrs esam savādāks – tomēr katram ir savi gēni, bet reizēm gēni spēlē tikai līdz 10% liekajam svaram," komentē uztura speciāliste Liene Sondore, "Ar ko sākt? Vai es sev patīku? Vai es sevi pieņemu tāds, kāds esmu?"

Interviju aicinām klausīties šeit


Uztura speciāliste Liene Sondore

Kas tev jāzina par olu

Sportistiem, kas tradicionāli ēd daudz olu, kā arī dāmām, kuras aizraujas ar stingrām olbaltumvielu diētām, mēdz gadīties, ka dienā tiek nokoptas pat piecas vai sešas olas. Tad gan ir liels risks, ka pēc laika sāksies dažādi veselības traucējumi, ieskaitot sliktā holesterīna paaugstināšanos un podagras rašanos. 

Rakstu aicinām lasīt šeit


Dr. Edmunds Jansons, internists, konsultants mazasinības jautājumos, cigun skolotājs

Starp moderno medicīnu un cigunu

Lai vairāk palīdzētu pacientiem, Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas stacionāra Gaiļezers terapijas nodaļas vadītājs internists Edmunds Jansons ir pievērsies arī austrumu gudrībām. Jau 15 gadu viņš nodarbojas ar cigunu. Tas apvieno elpošanas, fiziskos un prāta nomierināšanas vingrojumus, kas palīdz izveseļoties. Pusgadu ārsts darbojas kā cigun skolotājs veselības centrā VIVENDI, kur konsultē arī mazasinības slimniekus. Pēdējā laikā viņš sācis pētīt plaukstas un studēt grāmatu par mēles diagnostiku. Kā pats atzīst, turpina nodarboties ar cilvēka organisma izzināšanu.

Rakstu aicinām lasīt šeit


 Dr. Ilze Sestule, psihoterapeite, psihiatre

Ne par anoreksiju – par mīlestību

Šī stāsta sākums meklējams laikā, kad anoreksijas mode vēl tikai dzima – publiski netika apspriestas kārno modeļu fotosesijas un diskutēts par to morālo pusi. Arī psihologi un mediķi vēl tikai meklēja algoritmus, kas varētu būt slimības pamatā. Kā ir tagad? Tagad zinu, ka uz notikušo jāskatās pavisam no cita leņķa, tāpēc šis stāsts drīzāk būs nevis par anoreksiju, bet mīlestību.

Rakstu aicinām lasīt šeit


Dr. Inga Zārde, psihiatre

Vai var nomirt no salauztas sirds

Es nevarēju pagulēt, kritos svarā kā saulē kūstošs sniegavīrs, un pēc kādas sestās bezmiega nakts dzīvoklī man prātā iešāvās doma, kas lika asinsritei apstāties, – ja nu es nomirstu?! Ja nu no salauztas sirds sāpēm ļaudis mirst? 

Rakstu aicinām lasīt šeit


Dr. Daina Jēgere, neiroloģe, algoloģe, galvassāpju speciāliste

Piepūles izraisītas galvassāpes 

Slimnieka sūdzības: "Man sāp galva, dakterīt, pasakiet, kas man ir!" ir ļoti trūcīgas,
lai tiešām kaut aptuveni pateiktu, kas kaiš.

Rakstu aicinām lasīt šeit


Dr. Inta Zīle, ārste psihoterapeite, un Uztura speciāliste Eva Kataja

Atkarība no saldumiem

Darba ritmā tu pat nepamani, kā roka sniedzas pēc kārtējās konfektes, bet vakaros, skatoties televīziju vai lasot, tava lābākā sabiedrotā ir tūta ar našķiem. 
Domā - tas tāds nieks vien ir, jo dzīve taču jāpadara saldāka?! Nekā nebija - arī saldumu atkarība ir visīstākā atkarība un tai ir sekas.

Rakstu aicinām lasīt šeit


Uztura speciāliste Eva Kataja

Dažādie uztura novirzieni, maldi un riski veselībai

Tas, ka mūsdienās ir informācijas brīvība, ir ļoti labi, taču nereti tas izraisa arī lērumu problēmu - it īpaši veselības jomā. Sievietes salasās dažādus rakstus, apmainās ar pieredzi un pēc tam sāk ieviest izmaiņas savā dzīvē. Sekas mēdz būt dažādas, atkarībā no sievietes personības, pieredzes, brieduma, izglītības un dažādiem citiem aspektiem. Šoreiz par pārmērīgu pieķeršanos veselīgam dzīvesveidam.

Rakstu aicinām lasīt šeit


Dr. Edmunds Jansons, internists, Ci Gun skolotājs

Dzelzs deficīta anēmija un ar to saistītie stāvokļi

Dzelzs deficīta anēmija ir biežākā no mazasinības formām. Neārstēta dzelzs deficīta anēmija var veicināt slimību un infekciju attīstību, ietekmējot imūnsistēmu. Smagas dzelzs deficīta anēmijas dēļ var attīstīties sirds un plaušu komplikācijas, tāpēc ļoti būtiski ir atpazīt dzelzs deficīta anēmiju un to pareizi ārstēt.

Rakstu aicinām lasīt šeit


Dr. Inga Zārde, psihiatre

Pacientam depresija. Ģimenes ārsts jautā psihiatram

Depresija kavē pacienta atlabšanu no somatiskām slimībām un mazina līdzestību to ārstēšanā. Tāpēc ļoti svarīgi laikus atpazīt pacienta depresiju un to attiecīgi ārstēt. Ģimenes ārste jautā psihiatrei, kā vieglāk atpazīt un ārstēt depresiju gados veciem pacientiem, kam ir daudz citu somatisku slimību.

Rakstu aicinām lasīt šeit


Fizioterapeits Didzis Rozenbergs

Motivācija. Par ko fizioterapeits aizdomājas, baudot mūziku

Pāris dienas pirms Saulgriežiem apmeklēju koncertu. Sēdēju vienā no pēdējām rindām. Cilvēku daudz, visiem vietas nepietiek, stāv gaitenī aiz durvīm. Tā kā tas ir amatieru koncerts, publika ir draugi un tuvinieki ar bērniem. Bērnu ir daudz. Pavisam drīz arī parādās visiem tik labi zināmās likumsakarības, kas veidojas, apvienojot bērnus un masu pasākumus, un kas paredz mākslinieka un publikas lomu izteiktu polarizāciju – bērniem sāk apnikt.

Rakstu aicinām lasīt šeit


Uztura speciāliste Eva Kataja

Uzmanību, pārsālīts!

Sāls ir ieguvis sliktu slavu un tiek uzskatīts par veselīga uztura biedu, jo, piesaistot asinsritē ūdeni, spēj paaugstināt asinsspiedienu. Tomēr pilnībā bez sāls mēs nevaram iztikt. Kuru sāli un cik daudz lietot ir veselīgi?

Rakstu aicinām lasīt šeit


Uztura speciāliste Liene Sondore

Kas liekams katliņā pēc svētkiem?

Svētku brīvdienas nereti  ir kā mazs atvaļinājums pēc labi padarīta darba, kad nav steigas, var ļauties nesteidzīgām sarunām ar saviem mīļajiem. Bet, ak vai – tas var būt arī liels stress organismam, mūsu gremošanas sistēmai, ja svētkos esam ļāvušies negausībai ēšanā, esam atkāpušies no  saviem veselīga uztura pamatprincipiem, ēduši un baudījuši ikdienā neierasta apjoma maltītes.
Rakstu aicinām lasīt šeit


Uztura speciāliste Eva Kataja

Vai ziemā ēdam un dzīvojam citādi?

Nemānīsim sevi, ka ziemā justies labi un priecīgi ir  vienkārši. Ka uzturēt možu garu un kustību prieku ir vienkārši. Ka veselīgi ēst ir vienkārši. Būsim godīgas - vieglāk ir paslinkot, nevingrot un, ja gūt kādu prieciņu, tad no kūciņas. Labi, labi - tik traki jau arī nav, tomēr par savu emocionālo un fizisko labsajūtu ziemā mums jāpiedomā krietni vairāk. Raksts žurnālā Ieva - šeit.


Dr. Inta Zīle, psihoterapeite

Pārēšanās neredzamā puse

Kāpēc bez psihoterapijas nereti ir grūti tikt vaļā no liekā svara pat tad, ja cilvēks rūpīgi iedziļinājies uzturmācībās un sporto? Lasiet žurnālā Annas Psiholoģija šeit.


Dr. Inga Zārde, psihiatre, un dr. Lāsma Četverga, ģimenes ārste

Aizspriedumi par garīgās veselības traucējumiem!

Mēs bieži ar lielu piesardzību izturamies pret cilvēkiem, kas, pēc mūsu domām, rīkojas un uzvedas citādi, nekā pieļauj vispārpieņemtās sabiedrības normas. 
Klausieties interviju par to, ko sabiedrība kopumā var darīt, lai palīdzētu saviem līdzcilvēkiem un pašiem pārvarēt fobijas un aizspriedumus - Latvijas Radio 1 - šeit


Dr. Inga Zārde, psihiatre

Vecums klāt, miegs prom?

Intervijā žurnālam "Ievas Veselība" dr. Inga Zārde skaidro, kāpēc senioriem rodas miega problēmas un kā ar vienkāršiem paņēmieniem var uzlabot sava miega kvalitāti.
Dr. Inga Zārde iesaka, ka svarīgākais ir pārslēgt domāšanu. Sliktāk būs, ja grozīsies un nervozēsi, ka "man noteikti jāguļ", tad aizmigt ir vēl grūtāk.

Pilno rakstu lasiet žurnālā "Ievas Veselība" vai  šeit


Uztura speciāliste Liene Sondore

Svētku mielasts jeb Lielā izēšanās!

Daudzi no mums ikdienā ievēro kādu diētu - kādam tā ir veselīga ēdienkarte katru dienu, citam - slavena dietologa izstrādāta uztura programma. Neatkarīgi no tā decembra otrā puse daudziem var kļūt par īstu pārbaudījumu. Tomēr svētki ir jāsvin un jāizbauda! 

Lasiet uztura speciālistes Lienes Sondores ieteikumus svētkiem, lai tie nepārvērstos negausīgā ēšanas maratonā nedēļas garumā.

Pilno rakstu lasiet žurnālā "Veselība"vai  šeit


Fizioterapeits Didzis Rozenbergs

Muguras sāpes - kā tās ietekmē dzimumdzīvi?

Zinot, ka dzimumdzīve ir ļoti svarīgs dzīves kvalitātes rādītājs cilvēkiem reproduktīvajā vecumā, atliek tikai jautāt – kādēļ par to tik maz runājam terapeitisko attiecību ietvaros? Hronisku muguras sāpju izplatība Latvijā ir pielīdzināma situācijai pārējā Eiropā – līdz pat 23% no populācijas muguras lejas daļas sāpes ir hroniskas (ilgākas par 12 nedēļām bez pārtraukuma). Līdz ar to – pastāv ļoti liela iespēja, ka arī Latvijā lielākajai daļai no šiem cilvēkiem, kas ilgstoši sirgst ar muguras sāpēm, ir sāpju izraisīti dzimumdzīves traucējumi. 

Par to, kā novērst muguras sāpes un baudīt dzīvi pilnvērtīgi, lasiet raksta turpinājumā šeit


Dr. Inga Zārde, psihiatre

Tāds izsīkums!

Izdegšanas sindroms. Bēdīgs stāsts, kuru mēs piedzīvojam arvien biežāk. Pat pierodam, ka justies izsīkušiem ir normāli.

Par to, kā pamanīt Izdegšanas sindroma pazīmes, ko darīt un pie kā vērsties, lasiet žunālā "Ievas Veselība", kur intervijā dr. Inga Zārde skaidro par to plašāk.

Pilno rakstu aicinām lasīt arī šeit


Dr. Inga Zārde, psihiatre

Klausieties interviju par Izdegšanas sindromu LR!

"Izdegšanas sindroms ir saslimšana, kas ir iekļauta starptautiskā slimību klasifikatorā gluži tāpat kā lauzta kāja, klepus vai paaugstināts asinsspiediens. Tas izpaužas ar emocionālu, fizisku, kognitīvu jeb prāta izsīkumu. Cilvēkam nav garastāvokļa, ir pasliktināts miegs, nav spēka, grūti koncentrēties, visi darbi norit lēnāk, krītas produktivitāte," raidījumā "Kā labāk dzīvot", skaidro Inga Zārde, psihiatre, kognitīvi biheiviorālās terapijas speciāliste no veselības centra „Vivendi” un Rīgas Psihiatrijas un Narkoloģijas centra.

Dr. Inga Zārde piekrīt, ka arī citām saslimšanām mēdz būt līdzīgi simptomi, bet izdegšanas sindroms tiek saprasts ar situāciju, kur šie simptomi radušies vairāk darba vides grūtību rezultātā.

Klausieties LR1 raidījuma "Kā labāk dzīvot" interviju ar dr. Ingu Zārdi par Izdegšanas sindromu šeit


Dr. Inta Zīle, psihoterapeite, psihosomatiskās medicīnas ārste

Intervija ar dr. Intu Zīli par to, kā orientēties daudzajos un dažādajos padomos par veselīgu dzīvesveidu!

Mūsdienās pieejama tik plaša informācija par veselīgu dzīvesveidu, padomiem - kā labāk izskatīties, ko labāk ēst, kādas fiziskās aktivitātes der kurām problēmām, kā pārvarēt stresu un veselīgi novecot vai saglabāt mūžīgo jaunību.

Lasot to visu, galva iet riņķī, rodas apmulsums par padomu pretrunīgumu un beigās nolaižas rokas kaut ko uzsākt. Kam ticēt? Ko darīt?

Klausieties interviju ar ārstiem, speciālistiem šeit 

Pirms vērsties pie speciālistiem, cilvēkam pašam jāuzdod jautājums, vai vēlas ko mainīt savā dzīvē!


Dr. Edmunds Jansons (internists, Ci Gun skolotāj), dr. Daina Jēgere (algoloģe, neiroloģe)

Ja dienas vidū sāk sāpēt galva?

Zināmi vismaz piecdesmit iemesli, kāpēc dienas vidū pēkšņi sāk sāpēt galva. Cēloņa noskaidrošanai ir vajadzīgs laiks, taču mazināt vai pārtraukt sāpes var ātri un vienkārši.

Par galvassāpēm, to cēloņiem kā arī vingrinājumiem pret galvassāpēm, intervijā - Vivendi Veselības centra speciālisti stāsta  žurnālam "Ieva".

Pilno rakstu aicinām lasīt šeit


Dr. Vita Vestmane, kardioloģe, interniste

Vai jūtamies droši par savu sirdi?

Viens no cilvēka dzīvībai svarīgajiem orgāniem ir sirds un asinsvadi, tāpēc par tiem ir jārūpējas jau no mazotnes. Taču ne katrs to dara, palielinot risku saslimt ar sirds asinsvadu (kardiovaskulārām) slimībām. Sirdi un asinsvadus dēvējam ne tikai par fiziskiem orgāniem, bet arī par mīlestības un dzīvības simbolu, bet asinis par dvēseles un dzīvības enerģijas nesēju. Tādēļ nav brīnums, ka tieši par sirds – dzīvības avota – veselību runājam daudz.

Kā izvairīties no sirds slimībām, tai skaitā, no infarktiem vai insultiem? Drošākais ceļš ir apzināties riskus, izvērtēt tos un izstrādāt plānu, ko mainīt savā dzīvē, lai sirds asinsvadu sistēma būtu pēc iespējas veselīgāka.

Vairāk par sirds veselību lasiet dr. Vitas Vestmanes (kardioloģe, interniste) rakstā šeit


Dr. Ilze Sestule, ārste psihoterapeite

Anoreksija. Lēnā miršana?

Anoreksija ir viens no ēšanas traucējumiem, kas saistīts ar ilgstošu un neveselīgu novājēšanu, sākotnēji apzināti, vēlāk jau automātiski (nepazināti) ierobežojot ikdienā organismam nepieciešamo uzturvielu uzņemšanu.

Kādas ir pazīmes, kas var liecināt par anoreksiju, kad jākļūst uzmanīgiem un jāmeklē ārstu palīdzība, kāpēc anoreksija ir dzīvībai bīstama – par to vairāk rakstā stāsta Ilze Sestule, ārste psihoterapeite, Veselības centrs Vivendi.

Raks