Publikācijas

Iepazīsti VIVENDI centru tuvāk!

Šajā sadaļā aicinām Jūs iepazīties ar plašsaziņas līdzekļos atrodamo informāciju par VIVENDI centru un speciālistu publikācijām.


Kristīne Dūdiņa, klīniskā psiholoģe

Ko bērnam var iedot vecāki? (žurnāls Mans Mazais, 2017)

Veselības centra "Vivendi" klīniskā psiholoģe Kristīne Dūdiņa piedalās sarunā par bērna personības veidošanos, apspriežot - ko vecāki var darīt labāk vai citādāk, lai palīdzētu saviem bērniem kļūt par cilvēkiem, kas spēj priecāties par pasauli, veidot veselīgas attiecības un atrast savu ceļu dzīvē.

Rakstu aicinām lasīt šeit


Eva Kataja, uztura speciāliste 

Svētku pārēšanās un glāze vīna (žurnāls Mans Mazais, 2017)

Nevienam nav noslēpums, ka svētkos bieži gadās pārēsties, tāpat arī uzrodas vēlme lietot alkoholu. Kas šajā gadījumā jāzina topošajām māmiņām - vai grūtniecība dod zaļo gaismu ēšanai par diviem? Veselības centra "Vivendi"uztura speciāliste Eva Kataja sniedz atbildi uz šiem un citiem jautājumiem žurnāla rakstā.

Rakstu aicinām lasīt šeit


Jeļena Pavlova, uztura speciāliste

Kas našķim vēderā? Našķu tops (žurnāls Mans Mazais, 2017)

Kad bērns jau ir nobaudījis pirmo putru, dārzeņus, gaļu un augļus, tad vecāki nereti mazajam sāk piedāvāt arī dažādus našķus. Ko par to saka veselības centra "Vivendi" uztura speciāliste Jeļena Pavlova un kādus našķus speciāliste iesaka labāk aizstāt ar veselīgām alternatīvām - noskaidro, lasot rakstu. 

Rakstu aicinām lasīt šeit


Dr. Daina Jēgere, neiroloģe, algoloģe, Monta Puide, fizioterapeite

Migrēna grūtniecības un krūts barošanas laikā. II daļa (žurnāls Medicus Bonus, 2017)

Sievietēm, kuras slimo ar migrēnu, grūtniecība var izrādīties patīkams periods, jo gaidību laikā migrēnas galvassāpes kļūst vājākas, lēkmes ir īsākas un retākas. Veselības centra "Vivendi" neiroloģe, algoloģe dr. Daina Jēgere stāsta par galvassāpju diagnostiku un terapijas iespējām grūtniecības laikā, savukārt fizioterapeite Monta Puide dalās zināšanās par migrēnas un muskuļu stāvokļa saistību.

Rakstu aicinām lasīt šeit


Dr. Marina Veģere, psihiatre

Svētki ģimenes un draugu lokā  (Ziņu portāls Delfi, 2017)

Ziemassvētki un Jaunā gada sagaidīšana visā pasaulē ir ģimenes svētki. Ko darīt, ja kāds no ģimenes locekļiem tos svinēt nemaz nevēlas vai jūtas atstumts? Konsultē veselības centra "Vivendi" psihiatre Marina Veģere.

Rakstu aicinām lasīt šeit


Dr. Jānis Bušs, psihiatrs

Panikas lēkmes veģetatīvās distonijas pavadā  (Ziņu portāls Delfi, 2017)

Panikas lēkmes kā viens no veselīga un pilnvērtīga dzīvesveida traucējumiem bieži iet roku rokā ar veģetatīvās disfunkcijas pazīmēm. Ja izdodas saprast stresa iemeslu, panikas lēkmes var veiksmīgi novērst. Konsultē veselības centra "Vivendi" psihiatrs dr. Jānis Bušs.

Rakstu aicinām lasīt šeit


Dr. Marina Veģere, psihiatre

Nevienam neesmu vajadzīga..  (Ievas Veselība, 2017)

Nevienam nevajadzīgi kādreiz var justies daudzi bērni un pusaudži, kuru vecāki daudz strādā un savas aizņemtības dēļ nespēj viņiem pievērst pietiekami uzmanības. Tāpat mēdz justies daudzas jaunas sievietes vecumā pēc divdesmit pieciem līdz trīsdesmit pieciem gadiem - lielākoties tās, kurām nav stabilu partnerattiecību. Kā vientulības sajūta var ietekmē nervu sistēmu un dzīvi kopumā? To noskaidro lasot rakstu, kurā konsultē "Vivendi" psihiatre dr. Marina Veģere. 

Rakstu aicinām lasīt šeit


Dr. Daina Jēgere, neiroloģe, algoloģe

Galvassāpes un somatoformi traucējumi  (medicīnas žurnāls Doctus, 2017)

Palīdzību algologa vai neirologa praksē bieži meklē pacienti ar panikas epizodēm un somatoformiem traucējumiem, jo šīs sūdzības nereti kombinējas ar galvassāpem. "Vivendi" neiroloģe, algoloģe dr. Daina Jēgere stāsta par galvassāpju un neirotiskā spektra traucējumu gadījumiem.

Rakstu aicinām lasīt šeit


Dr. Linda Zvaune, neiroloģe, algoloģe

 Kad galva lēkmē plīst pušu  (laikraksts Diena, 2017)

Sabiedrībā aizvien trūkst izpratnes par migrēnu, pat pašu tās pacientu vidū. "Vivendi" neiroloģe, algoloģe dr. Linda Zvaune stāsta padziļinātāk par migrēnu, ar kuru slimo katrs septītais pasaules iedzīvotājs, un tās ārstēšanās iespējām. 

Rakstu aicinām lasīt šeit


Dr. Daina Jēgere, neiroloģe, algoloģe

Migrēna grūtniecības un krūts barošanas laikā (žurnāls Medicus Bonus, 2017)

Migrēna ir viena no biežākajām pacientu sūdzībām ģimenes ārsta, neirologa un algologa praksē. Lielākā daļa migrēnas slimnieku ir sievietes. Daļai migrēnas lēkmes pirmo reizi mēdz parādīties pubertātes laikā, bet citām tās rodas grūtniecības izraisīto hormonālo izmaiņu ietekmē. Ko iesākt ar galvassāpēm grūtniecības un krūts barošanas laikā? Ar savām zināšanām dalās "Vivendi" neiroloģe, algoloģe dr. Daina Jēgere, kurai ir vairāk nekā 20 gadu pieredze galvassāpju diagnostikā un ārstēšanā.

Rakstu aicinām lasīt šeit


Dr. Linda Zvaune, neiroloģe, algoloģe

Dzīvesbiedre migrēna. Tabletes un citi pielabināšanās veidi  (žurnāls Veselība, 2017)

Tās taču tikai galvassāpes! Bieži vien šādu komentāru dzird migrēnas pacienti no cilvēkiem, kuriem nav nojausmas par to, ko lēkmju laikā var piedzīvot slimnieks. Veselības centra "Vivendi" neiroloģe, algoloģe dr. Linda Zvaune sniedz plašu un izglītojošu informāciju par dzīvi ar migrēnu un tās likstām žurnāla "Veselība" novembra numurā. 


 Dr. Daina Jēgere, neiroloģe, algoloģe

Galvassāpes ar daudzajiem nezināmajiem  (žurnāls 36,6, pielikums Pretsāpju Ceļvedis, 2017)

Sāp galva. Teikums, kuru daži pasaka vien pāris reižu dzīvē, bet citiem tas ir kā mūžīgais pavadonis. Galvassāpes var liecināt gan par dažādām slimībām, gan būt kā atsevišķa saslimšana - migrēna. Veselības centra "Vivendi" neiroloģe, algoloģe dr. Daina Jēgere dalās ar savām zināšanām un ieteikumiem par galvassāpēm žurnāla 36,6 pielikumā Pretsāpju ceļvedis. 

Rakstu aicinām lasīt šeit


Dr. Daina Jēgere, neiroloģe, algoloģe

Migrēna – slimība ar izplūdušiem rāmjiem  (žurnāls TAKA, 2017)

Migrēna nav tikai galvassāpes! Žurnālam TAKA veselības centra “Vivendi” neiroloģe, algoloģe dr. Daina Jēgere stāsta, kas ir migrēna, kādi ir izplatītākie mīti par šo slimību un kādēļ tā rodas.  

Rakstu aicinām lasīt 
šeit


 Dr. Inga Zārde, psihiatre, Psihiskās veselības aprūpes virziena vadītāja

Ko darīt, ja jūti – sāc izdegt?  (žurnāls Annas Psiholoģija, 2017)

Žurnālā Annas Psiholoģija veselibas centra “Vivendi” psihiatre dr. Inga Zārde izklāsta, kā rīkoties, ja jūti, ka sāc izdegt! Izdegšana nav kāds konkrēts punkts, kurā nonākot var pateikt: tikko izdegu, tagad man kaut kas jādara!

Rakstu aicinām lasīt šeit


 Dr. Daina Jēgere, neiroloģe, sāpju ārste (algoloģe)

7 aktuāli jautājumi par migrēnu (žurnāls Ievas Veselība, 2017)

Ja galva Tev sāp bieži un stipri.. Kā var nekļūdīgi pateikt, ka galvassāpes tik tiešam ir migrēna? Izlasot šo 7 būtisku jautājumu atbildes, kuras sniedz neiroloģe, algoloģe dr. Daina Jēgere, radīsies labāka izpratne par migrēnu un tās ārstēšanās veidiem, žurnālā Ievas veselība. 

Rakstu aicinām lasīt šeit


Dr. Tarass Ivaščenko, psihoterapeits

Izdegšanas sindroms (žurnāls farmaceitiem Materia Medica, 2017)

Par izdegšanas sindromu pēdējā laikā daudz runā. Un tikai dažas valstis uzdrošinājušās atzīt šīs kaites izplatību un nopietnību. Ar izdegšanas sindromu var būt saistīta depresija, neirotiski un stresa izraisīti traucējumi, psihosomatiski traucējumi. Žurnālā Materia Medica veselības centra "Vivendi" psihoterapeits dr. Tarass Ivaščenko sniedz 21 ieteikumu, kā tikt galā ar šo kaiti. 

Rakstu aicinām lasīt šeit


Kristīne Dūdiņa, klīniskā psiholoģe

Mieru, tikai mieru! (žurnāls Diena, pielikums Gatavs skolai, 2017)

Lai arī lielākā daļa pirmklasnieku pirmo skolas dienu gaida ar prieku, vecāki paralēli lepnumam izjūt bažas par savas atvases gaitām skolā. Taču, kā norāda veselības centra "Vivendi" psiholoģe Kristīne Dūdiņa, zināmas grūtības un dažādas emocijas ir daļa no skolas dzīves. 

Rakstu aicinām lasīt šeit


 Dr. Ilze Maksima, narkololoģe

Gribu, lai dēls nedzer! (žurnāls Ievas Veselība, 2017)

Kā palīdzēt tuvākajam, kurš ir draugos ar aliņu un ko stiprāku? Žurnālā Ievas Veselība narkoloģe Ilze Maksima sniedz atbildi uz kādas satrauktas mātes vēstuli.

Rakstu aicinām lasīt šeit


Dr. Vita Vestmane, kardioloģe - interniste

Pret spiedienu - ar domām un jūtām (žurnāls Ievas Veselība, 2017)

Vai ir iespējams bez zālēm regulēt asinsspiedienu? Jā, tas ir iespējams! Rūpīgi mainot dzīves ritmu, asinsspiedienu tiešām var regulēt bez zālēm. Žurnālam Ievas Veselība konsultē kardioloģe Vita Vestmane. 

Rakstu aicinām lasīt šeit


 Dr. Ilze Maksima, narkololoģe

Tabakas smēķēšana - vielas un procesa atkarība (medicīnas žurnāls Ārstiem.lv, 2017)

Šī ir tēma, par kuru tiek lauzti šķēpi gan globālā, gan lokālā līmenī, tiek aktualizēta informācija gan plašsaziņas līdzekļos, gan profesionālu institūciju mājaslapās, tomēr cilvēki joprojām turpina smēķēt. Smēķēt ir kaitīgi, visi to zina, bet tupina dūmot. Paradokss. 

Rakstu aicinām lasīt šeit


Dr. Edmunds Jansons, internists, konsultants mazasinības jautājumos, cigun skolotājs

Pielikt punktu kārei pēc sldumiem (žurnāls 36.6, 2017)

Visi zinām, ka ar cukuru aizrauties nav ieteicams - tas kaitē zobiem, veicina liekā svara veidošanos. Bet ko iesākt, ja našķus kārojas dienu un nakti? Kā uzveikt tieksmi mieloties ar saldumiem vēl un vēl? Žurnālā skaidro internists dr. Edmunds Jansons

Rakstu aicinām lasīt šeit


Liene Sondore, uztura speciāliste

Arī Tu gribi gavēt? (žurnāls Ievas Veselība, 2017)

Gavēnis - kāpēc to darām un, kādus ēdienu izvēlēties, zelta ieteikumi un recpetes gavēņa ēdienkartē.

Rakstu aicinām lasīt šeit


Tarass Ivaščenko, psihoterapeits

Psihoterapija un zāles pret veģetatīvo distoniju (žurnāls farmaceitiem Materia Medica, 2017)

Kas ir veģetatīvā distonija, tās izpausmes, diagnostika un ārstēšana? Lai arī tā tiek dēvēta par 21. gs. slimību, tā pazīstama un aprakstīta ir jau sen, biežāk tā sastopama attīstītajās valstīs, kur ir ātrāks dzīves ritms, lielāks stress un augstāka labklājība. 

Rakstu aicinām lasīt šeit 


Liene Sondore, uztura speciāliste

Vai pensionāre ar 280 eiro pensiju var paēst tā, lai organismam nekā netrūkst? (žurnāls Ievas Veselība, 2017)

Rubrikā "Jautājums uz šķīvja", Liene Sondore palīdz izplānot ekonomisku, uzturvielām bagātu un veselīgu ēdienkarti senioriem. Noderīgi padomi un idejas iepērkoties un gatavojot.

Rakstu aicinām lasīt šeit


Dr. Ņikita Bezborodovs, psihiatrs, bērnu psihiatrs, Kristīne Dūdiņa, klīniskā psiholoģe

Izlaists vai hiperaktīvs? (žurnāls Annas Psiholoģija, 2016)

Uzmanības deficīta un hiperaktivitātes sindroms (UDHS) Latvijā kā diagnoze konstatēts 0,3 % bērnu. Šis skaitlis ir patālu no realitātes, jo Eiropā šāda diagnoze ir 5 % bērnu, - nez vai mūsējie ir tik atšķirīgi no pārējiem mazajiem eiropiešiem.

Rakstu aicinām lasīt šeit


Dr. Inta Zīle, psihoterapeite, psihosomatiskās medicīnas ārste

Kā Tev nav kauna! (žurnāls Annas Psiholoģija, 2016)

Būt tādam, kāds esi patiesībā, teikt to, ko domā, nevis to, ko no tevis gaida, īstenot nevis citu sapņus, bet savus bieži traucē KAUNS. Tas soļo pa mūsu dzīvi roku rokā ar vainas izjūtu un bailēm nebūt labam, bailēm tikt nesaprastam un izstumtam. Labā ziņa ir tā, ka arī ar pārmērīgu kaunu var cīnīties un to uzvarēt.

Rakstu aicinām lasīt šeit


Dr. Egils Zālītis, bērnu ārsts

Neskaties pulkstenī jeb Pediatra ieteikumi par zīdaiņu barošanu un alerģijām (portāls calis.lv, 2016)

Mūsdienās, kad pieejamās informācijas daudzums par mazuļu aprūpi ir tik plašs, vecāki nereti apmulst - kam tad ticēt? Citi speciālisti ir piekritēji barošanai pēc pieprasījuma, citi stingri iesaka ieviest režīmu. dr. Egila Zālīša skatījums par zīdaiņu barošanu un iespējamām alerģijām.

Rakstu aicinām lasīt šeit


Dr. Egils Zālītis, bērnu ārsts

Kā veicināt labu nakts miegu mazulim. Bērnu ārsta padomi (portāls calis.lv, 2016)

Jaunākie Amerikas Pediatrijas akadēmijas un Amerikas Miega medicīnas akadēmijas pētījumi liecina, ka nepilnīgs miegs bērnībā vēlākos gados veicina gan uzvedības, gan veselības traucējumus, piemēram, nervozitāti, koncentrēšanās grūtības, tuklumu, paaugstinātu asinsspiedienu, galvassāpes, kā arī cukura diabētu. Miega trūkums bērnībā vēlāk var novest pie depresijas, kā arī nelaimes gadījumiem (pusaudžu gados).

Rakstu aicinām lasīt šeit


Tarass Ivaščenko, psihoterapeits, Marina Veģere, psihiatre

Veģetatīvā distonija

Veģetatīvā distonija gluži kā veikla zagle aiz sevis neatstāj fiziskus pierādījumus - to nevar konstatēt, veicot analīzes vai vienkārši apskatot vai iztaustot pacientu. Tāpēc dažkārt tai velta tādus apzīmējumus kā modes kaite vai izdomāta diagnoze. Tomēr šī slimība ir reāla un klātesoša. Atklāti par to, ka veģetatīvā ir viņu ikdienas pavadone jau gadiem, stāstījušas daudzas slavenības - Linda Leen, Renārs Kaupers, Gundega Skudriņa un citi. Nav grūti iztēloties, ka distonijas pacientu, kuri publiski par to nav vēstījušo ir vēl vairāk. Precīzas statistikas nav. Aptuvenas aplēses liecina, ka no veģetatīvās distonijas cieš 2-4 cilvēki no katriem 100. Visticamāk, katrs no mums pazīst kādu, kuram mēdz uznākt šai kaitei raksturīgas lēkmes - sirds aulekšo kā ārprātīga, ķermeni pārklāj sviedri, un tā vien šķiet, ka tūlīt gals būs klāt.

Rakstu aicinām lasīt šeit


Dr. Edmunds Jansons, internists, konsultants mazasinības jautājumos, cigun skolotājs

Internists un ārstnieciskā ciguna treneris Edmunds Jansons (žurnāls Ievas veselība, 2016)

Par Edmundu Jansonu, ja viņam retu reizi gadījies aizsvilties, kolēģi allaž nobrīnās: "Izrādās arī viņu var novest..." Bet tā tiešām notiek reti, jo, pat vadot lielu slimnīcas nodaļu, kurā nonāk cilvēki ar neskaitāmām un neskaidrām kaitēm, ārsts allaž saglabā iekšējo līdzsvaru. Lielā mērā - pateicoties ciguna praksei. 

Rakstu aicinām lasīt šeit


Dr. Jānis Mednieks, neirologs

Kā atklāt un konrolēt epilepsiju? (interneta portāls rutks.lv, 2016)

Epilepsija ir viena no visbiežākajām neiroloģiskajām saslimšanām. Pasaules Veselības organizācijas dati liecina, ka ar epilepsiju kopumā slimo aptuveni 50 miljoni iedzīvotāju visā pasaulē. Par to, kā mūsdienu medicīna var palīdzēt ārstēt un kontrolēt epilepsijas izpausmes, stāsta veselības centra "Vivendi" neirologs Jānis Mednieks.

Rakstu aicinām lasīt šeit


Irina Panovska, deju un kustību terapeite

Kā mūsdienu bērniem var palīdzēt sociālo prasmju grupa? (interneta portāls apollo.tvnet.lv, 2016)

Vecāki nereti raizējas par to, kā bērns jūtas skolā vai bērnudārzā. Ne visi bērni viegli adaptējas vienaudžu lokā, ir draudzīgi un komunikabli. Par to, kā bērnam palīdzēt apgūt sociālās prasmes, kas dzīvē noderēs ikvienam, stāsta veselības centra Vivendi deju un kustību terapeite, sociālo prasmju grupas vadītāja Irina Panovska.

Rakstu aicinām lasīt šeit


Dr. Ņikita Bezborodovs, psihiatrs, bērnu psihiatrs

Uzmanības deficīta un hiperkativitātes sindroms pieaugušajiem (medicīnas žurnāls Medicus Bonus, 2016)

Uzmanības deficīta un hiperaktivitātes sindroms ir neirālās attīstības traucējumu paveids, kas līdzīgi citiem neirālās attīstības traucējumiem (piemēram, bērnības autisms) nebeidzas 18 gadu jubilejā, bet lielai daļai pacientu saglabājas arī pieaugušo vecumā. To atklāšana un adekvāta ārstēšana palīdz būtiski uzlabot dzīves kvalitāti un izvairīties no ilgtermiņa sociālām un veselības sekām.

Rakstu aicinām lasīt šeit


Dr. Ņikita Bezborodovs, psihiatrs, bērnu psihiatrs

Kustīgs bērns, kurš nespēj būt rāms

Par bērnu, kurš nespēj nosēdēt mierā pat īsu brīdi un kura uzvedība atgādina nemitīgu televīzijas kanālu pārslēgšanu, skolotāji, vecāki un apkārtējie saka: tas nu gan ir izlutināts, neaudzināts! Bērnu psihiatrs Ņikita Bezborodovs mudina vecākus noskaidrot, vai šādā uzvedībā nav vainojama bērna hiperaktivitāte – uzmanības deficīta sindroms.

Rakstu aicinām lasīt šeit


Kristīne Dūdiņa, klīniskā psiholoģe

Kā ar uzvedības terapiju palīdzēt bērnam ar uzmanības deficīta un hiperaktivitātes sindromu (interneta portāls cālis.lv, 2016) 

Par uzmanības deficīta sindromu pēdējos gados tiek runāts daudz, tomēr arvien izpratne no vecāku, skolotāju un sabiedrības ir visai dažāda. Cits, sak, izlaists bērns un var līdzēt vien "žagara kungs". Citi jau ir lasījuši kaut ko vairāk un zina, ka tā ir nopietna lieta un izlaidībai ar šo sindromu nav nekāda sakara. Par to, kā var palīdzēt bērnam ar uzmanības deficīta un hiperaktivitātes sindromu, konsultē veselības centra "Vivendi" psiholoģe Kristīne Dūdiņa.

Rakstu aicinām lasīt šeit


Dr. Inta Zīle, psihoterapeite, psihosomatiskās medicīnas ārste

Atkal vājēšanas slazdā (žurnāla 36.6 pielikums Slaiduma ceļvedis, 2016)

Gribu slaids, tievs, skaists, turēties savos labajos, pareizajos kilogramos. Re, kā man toreiz izdevās notievēt, bet tagad viss pa vecam, jāmēģina vēlreiz. Kas cilvēku dzen atkal un atkal cīkstēties ar savu lieko svaru?

Rakstu aicinām lasīt šeit


Dr. Daina Jēgere, neiroloģe, sāpju ārste (algoloģe)

Galvassāpju pavēlniece

Šķiet, neiroloģei un sāpju speciālistei Dainai Jēgerei ir pa spēkam atmaskot jebkuras galvassāpes. Pie viņas palīdzību meklē migrēnas slimnieki, kas cita, šo ārsti iesaka kā labāko šajā jomā.

Rakstu aicinām lasīt šeit


Kristīne Dūdiņa, klīniskā psiholoģe

Bērns uzsāk skolas gaitas. Vai pamats uztraukumam?

Skolas gaitu uzsākšana ir izaicinājums (psihologi to dēvē par krīzi) kā bērniem, tā vecākiem. Kā katra krīze tā rada trauksmi, nedrošību un vienlaikus prasa jaunu prasmju attīšanu un paver iespējas augt.
Vairumam vecāku skolas sākums rada pretrunīgas jūtas- prieku un arī bažas. Visbiežāk vecākus satrauc, vai bērns spēs būt veiksmīgs mācībās un kā viņam izdosies saprasties ar vienaudžiem un skolotājiem.
Ja raižu iemesls ir novērojums, ka bērnam ir kādas socializācijas vai mācību grūtības, tās nevajadzētu ignorēt, bet gan apzināt dažādas atbalsta iespējas, sagatavot bērnu un skolotājus. Vecākiem ir būtiska loma mācību procesā, daudz iespēju iesaistīties, ietekmēt procesus skolā un palīdzēt bērnam būt veiksmīgam.

Rakstu aicinām lasīt šeit


Dr. Daina Jēgere, neiroloģe, sāpju ārste (algoloģe)

Migrēna

Migrēna ir saslimšana, kas var piemeklēt jebkuru, bet biežāk tomēr sievietes. Ar to slimo arī 4-12% bērnu. Nereti tā pavada visu mūžu, un nav īsti saprotams, kāpēc. Citos gadījumos tā pazūd tikpat miglaini un pēkšņi, kā parādījusies. Kas ir mistiskās galvassāpes, ko turpina pētīt arī mūsdienās, un kā ar tām tikt galā? 

Rakstu aicinām lasīt šeit


Mūsdienās 1/3 sabiedrības saskaras ar bezmiegu vai miega traucējumiem. Kā tos mazināt, ko varam darīt paši un kad jāmeklē speciālistu palīdzību - meklējiet atbildes infografikā.

Skatīt infografiku šeit


5. aprīlī Veselības centrā Vivendi notika pirmā ārstu un pedagogu diskusija par uzmanības deficīta un hiperaktivitātes sindromu

Diskusijas dalībnieki nonāca pie kopīga secinājuma, ka nepieciešams valsts atbalsts sabiedrības izglītošanai par uzmanības deficīta un hiperaktivitātes sindromu bērniem (UDHS), kā arī speciāli pielāgojumi skolās, lai uzlabotu bērnu ar UDHS šī brīža un nākotnes dzīves kvalitāti. Par to vienojušies ārsti un pedagogi, diskutējot par bērnu hiperaktivitāti.

Lasīt vairāk šeit


Eva Kataja, uztura speciāliste

Taukus dedzinošie meli

Dažādas krāsaini iepakotas tabletes un kapsulas vilina ar skaļiem saukļiem, solot ekstremālas tauku dedzināšanas (pat tauku šunas iznīcinošas!) īpašības un strauju svara zudumu. Pats intriģējošākais - sola panākt slaidu augumu bez srastisku diētu mokām. Vai tiešām ir vērts tam noticēt? Atklājam, kāda ir patiesība par taukus dedzinošajiem preperātiem. Žurnālā "Shape" konsultējusi Vivendi uztura speciāliste Eva Kataja. 

Rakstu aicinām lasīt šeit


Eva Kataja, uztura speciāliste

Ko ēd uztura zinātājas?

Sertificēta uztura speciāliste, Eva Kataja žurnāla "Ieva" speciālizlaidumā "Tievē ar prieku"

Rakstu aicinām lasīt šeit


Tarass Ivaščenko, psihoterapeits

Kāpēc "man ir vientuļi" vietā cilvēki saka "Viss ir labi?"

“Kā jūs jūtaties?” – jautājums, ko uzdod katrs psihoterapeits. Jautājums, ko uzdodam cits citam ikdienā. Izsmeļošas atbildes vietā par emocionālo stāvokli un šī brīža pārdzīvojumiem parasti izdzirdēsiet īsu un skopu atbildi: “Viss ir kārtībā”, “Normāli”, – ja viens no šiem ir arī jūsu atbildes variants, šis raksts jums būs īpaši noderīgs," sava raksta ievadā žurnālā ārsts.lv norāda psihoterapeits un psihosomatiskās medicīnas speciālists Tarass Ivaščenko

Rakstu aicinām lasīt šeit


Līga Māķēna, fizioterapeite

Veselīgāk par eksistenciālām hipsteru sarunām

Žurnālā Sestdiena, fizioterapeite Līga Māķēna par to, kad ir par daudz un no kā labāk izvairīties tiem, kas nolēmuši sākt "jaunu dzīvi" un skriet.

Rakstu aicinām lasīt šeit


Ēdiens valdīja pār mani

Psihoterapeites Dr. Ilzes Sestules pacientes vaļsirdīgā atzīšanās par cīņu ar anoreksiju. Personīgs stāsts, žurnālā "Tava Veselība". "Mērdēt sevi badā un izsalkumā skriet kilometriem garus gabalus - tā es izdzīvoju pašorganizētu koncentrācijas nometni. Punktu uzvaras gājienam pielika skaitlis uz svariem, kas vēstīja - tu sver 37 kg. Attopies!" 

Rakstu aicinām lasīt šeit


Dr. Inta Zīle, psihoterapeite, psihosomatiskās medicīnas ārste

Ieraduma lielais spēks

"Mēdz teikt, ka ieradumam ir liels spēks. Un tā ir tiesa! Turklāt visātrāk mūsu ikdienā iezogas tieši neveselīgi ieradumi. Lai ieviestu veselīgas tradīcijas, jāpieliek pūles. Psihoterapeiti teic, ka visu kaitīgo ieradumu cēlonis ir viens - nespēja pateikt nē. Kā likt ieraduma spēkam darboties savā labā, ikdieņā ieviešot veselīgas pārmaiņas?" Žurnāls "Tava Veselība", rubrikā Psiholoģija, jūtu anatoomija.

Rakstu aicinām lasīt šeit


Dr. Inga Zārde, psihiatre

Kā neizdegt darbā

Neizdegt ir lētāk un veselīgāk nekā kārpīties pēc tam atpakaļ! Bet ne vienmēr ir vieglāk. Ir pat cilvēki, par kuriem speciālisti saka: viņiem vienigās zāles pret izdegšanu ir personiskā pieredze un tās nopietnu seku izvērtēšana. Jaunākajā "Annas Psiholoģija" numurā. 

Rakstu aicinām lasīt šeit


Dr. Inga Zārde, psihiatre

8 iesīkstējuši mīti par psihiskām saslimšanām

Mēdz teikt, ka Latvijā no padomju laikiem veselības jomā saglabājušās divas stigmas - onkoloģiskās un psihiskās saslimšanas. Par tām sabiedrībā joprojām valda aplami uzskati. Svarīgi lauzt šos mītus un apzināties, ka pshiskie traucējumi neskar tikai "cilvēkus tur", bet var piemeklēt ikvienu no mums. Žurnāla "Veselība" rubrikā "Mīti un patiesība" lasiet par tipiskākajiem pshisku saslimšanu mītiem. 

Rakstu aicinām lasīt šeit


Liene Sondore, uztura speciāliste

Kulinārijas kursi Nr. 2 jeb pilngrauda spēks

Veselīga uztura praktiskā apmācība, Lienes Sondores vadībā, 36,6 žurnāla rubrikā - Vesels ēdis. 

Rakstu aicinām lasīt šeit


Dr. Ilze Maksima, narkololoģe

Atkarību ierobežošana katra ārsta rokās

Psihoaktīvo un narkotisko vielu pārmērīgi lietojošu un atkarīgu pacientu ārstēšana ir narkologa uzdevums, tomēr šāds pacients var nonākt jebkuras specialitātes ārsta redzeslokā. Pārsvarā pacients pats ir izvēlējies lietot kādu apreibinošu vielu, bet var gadīties, ka mēs, ārsti, ordinējot kādu no ārstēšanas veidiem, varam arī kaitēt, radot dažus atkarību veidus.

Rakstu aicinām lasīt šeit (pilna versija pieejama reģistrējoties)


Dr. Ilze Maksima, narkololoģe un Dr.Inta Zīle, psihoterapeite

Arvien dziļāk purvā. Kā atšķirt līdzatkarību no palīdzības?

Pasakas, kurās "viņi dzīvoja ilgi un laimīgi", reti attiecas uz cilvēkiem ar alkohola, narkotiku vai azartspēļu atkarību un viņu tuviniekiem. Viņi sāk līdzināties debesu ķermeņiem, kas novirzījušies no orbītas un sāk griezties ap vienu no planētām, akli saskrienoties cits ar citu.

Rakstu aicinām lasīt šeit


Dr. Daina Jēgere, neiroloģe, sāpju ārste (algoloģe)

Atbrīvoties no galvassāpēm. Kā palīdzēt migrēnas slimniekiem? (LR1 ''Kā labāk dzīvot'')

Kā tikt vaļā no galvassāpēm skaidro Vivendi neiroloģe, Latvijas Galvassāpju biedrības pārstāve doktore Daina Jēgere, neiroloģe - galvassāpju speciāliste Dace Bērziņa, ģimenes ārste Karīna Vernere un migrēnas paciente Alise Drunka raidījumā "Kā labāk dzīvot", jo atkārtoti un ilgstoši galvassāpju uzliesmojumi negatīvi ietekmē cilvēku dzīves kvalitāti, kā arī ģimenes, sociālo un darba dzīvi.

Raidījumu aicinām klausīties šeit


Dr. Inga Zārde, psihiatre

Ko darīt ārstam, ja viņš jūtas izdedzis? (Medicus Bonus decembra numurs)

Izdegšanas sindroms ir raksturīgs dažādu profesiju pārstāvjiem, tomēr augstāks risks ir tām profesijām, kurās ir intensīva saskarsme ar cilvēkiem, kam ir kādas fiziskas vai emocionālas vajadzības.

Rakstu aicinām lasīt šeit


Dr. Ilze Maksima, narkoloģe

Pasīvā smēķēšana. Kā pasargāt nesmēķētājus no appīpēšanas? (LR1 ''Kā labāk dzīvot'')

Narkoloģe jeb atkarību speciāliste, Veselības centrs „Vivendi” Ilze Maksima, Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas virsārste, pediatre, pulmanoloģe Renāte Snipe un Slimību profilakses un kontroles centra Veselības veicināšanas departamenta nodaļas vadītāja Solvita Kļaviņa LR1 raidījuma "Kā labāk dzīvot" studijā diskutē un meklē argumentus, ko izteikt smēķētājiem, lai tie neappīpētu bērnus un citus nesmēķētājus.

Raidījumu aicinām klausīties šeit


Kristīne Dūdiņa, klīniskā psiholoģe

Emocijas – iekšējais kompass. Kā sevi kontrolēt un 'pieregulēt sistēmu' veiksmīgai komunikācijai ar bērnu?

Katra cilvēka navigācijas sistēma ir emocijas, kas ļauj orientēties dzīvē un signalizē par iespējām un draudiem. Tomēr šī sistēma komplicētajā sociālajā realitātē nav nekļūdīga. Lai tā veiksmīgi darbotos vecāku un bērnu attiecībās, veselības centra "Vivendi" klīniskā psiholoģe Kristīne Dūdiņa portāla Cālis.lv lasītājiem palīdzēs izprast, kā šis iekšējais kompass funkcionē un kā pieregulēt, ja tā darbībā gadās kļūme.

Rakstu aicinām lasīt šeit


Anna Sproģe, fizioterapeite

Rudenī - uz mežu, vingrot!

Žurnālā "Ievas Veselība" rubrikā "Esi formā!" Vivendi fizioterapeite, Anna Sproģe kopā ar Margaretu Rudjaku izpilda Veselības maršrutu vingrojumus. Kundzei ir 72 gadi, sirds stimulators un pēc lūzuma gandrīz nelokās kājas, tomēr tas neliedz nodarboties ar fiziskām aktivitātēm, gluži otrādi - palīdz. 

Ar vingrojumiem aicinām iepazīties šeit


Liene Sondore, uztura speciāliste

Uztura speciālistes: Pārspīlēta olbaltumvielu diēta ir bīstama (LR1 ''Kā labāk dzīvot'')

Pārspīlēta olbaltumvielu diēta ir vardarbība pret ķermeni. Diētas ar augstu olbaltumvielu saturu ir liela slodze nierēm, raidījumā "Kā labāk dzīvot" atzīst veselības centra „Vivendi" uztura speciāliste Liene Sondore. 

Interviju aicinām klausīties šeit


Anna Sproģe, fizioterapeite

Fiziskās aktivitātes katru dienu. Un lai būtu interesanti!  (LR1 ''Kā labāk dzīvot'')

Pieaugušam cilvēkam katru dienu vismaz 30 minūtes ir jābūt fiziski aktīvam. Un izrādās, ka bērniem dienā jānoiet tik kilometru, cik viņam gadu... Taču – cik bieži izdodas šo rekomendāciju ievērot, turklāt tā, lai tas būtu arī interesanti.

Interviju aicinām klausīties šeit


Dr. Edmunds Jansons, internists, konsultants mazasinības jautājumos, cigun skolotājs

...par enerģiju, kas nāk, esot mierā un līdzsvarā

Žurnāla "Annas Psiholoģija" oktobra numura tēma - saruna ar Veselības centra "Vivendi" Cigun skolotāju, Dr. Edmundu Jansonu par to, kas tad ir Cigun, kā līdzsvarot sevi un savu enerģiju.

Rakstu aicinām lasīt šeit


Dr. Inga Zārde, psihiatre

Izdegšanas sindroms? Palīdzība ir iespējama!

Pārpūle, relaksācijas un atpūtas trūkums, saspringts darba grafiks, nesaskaņas ar priekšnieku un darbabiedriem, varbūt pat nepiemērots darbs sagādā ne mazums emocionālu vai pat fizisku diskomfortu? Atpūtu un labsajūtu nesagādā pat atvaļinājums? Liela daļa sabiedrības pat nenojauš, ka tas ir izdegšanas sindroms, turklāt – ar to iespējams tikt galā.

Rakstu aicinām lasīt šeit


Dr. Ņikita Bezborodovs, psihiatrs, bērnu psihiatrs

Kustīgs bērns, kurš nespēj būt rāms

Par bērnu, kurš nespēj nosēdēt mierā pat īsu brīdi un kura uzvedība atgādina nemitīgu televīzijas kanālu pārslēgšanu, skolotāji, vecāki un apkārtējie saka: tas nu gan ir izlutināts, neaudzināts! Bērnu psihiatrs ŅIKITA BEZBORODOVS mudina vecākus noskaidrot, vai šādā uzvedībā nav vainojama bērna hiperaktivitāte – uzmanības deficīta sindroms.

Rakstu aicinām lasīt šeit


Liene Sondore, uztura speciāliste

Labs uzturs ir vienkāršs uzturs. Nevajag ēst piecas bulciņas dienā

Liekais svars, kas rodas taukiem krājoties vēdera dobuma rajonā un aptverot arī iekšējos orgānus, mūsu veselībai ir visbīstamākais. LR1 raidījumā "Kā labāk dzīvot" uztura speciāliste Liene Sondore diskutē par iespējām nepieļaut virssvaru un par svarīgākajiem soļiem liekā svara mazināšanā. 

Interviju aicinām klausīties šeit


Dr. Daina Jēgere, neiroloģe, algoloģe, galvassāpju speciāliste

Migrēna, un zāles nelīdz

Galvassāpju speciāliste dr. Daina Jēgere žurnālā “Ievas veselība” skaidro, kas ir migrēna, kā ar to cīnīties, kā arī stāsta par Latvijā pilnīgi jaunu metodi migrēnas ārstēšanai – neiromodulācijas aparātu “Cefaly”.

Rakstu aicinām lasīt šeit 


Tarass Ivaščenko, psihoterapeits

"Modernās ēšanas tendences un to sekas: kā sekot aktuālajām tendencēm un nesabojāt veselību?"

Noklausīties raidījumu "Открытый вопрос" krievu valodā, Latvijas radio 4 aicinām šeit


Ilze Sestule, psihoterapeite

Sirds protestē ar sāpēm. Kardioneiroze ārstējama ar psihoterapiju.

Sajūtot sāpes vai žņaudzošu sajūtu sirds apvidū, prātā iešaujas doma – vai tikai tas nav infarkts? Taču, lai gan lēkme izpaužas visai vētraini, kardioneirozes jeb sirds neirozes gadījumā tā nav dzīvībai bīstama, jo rodas, kā tautā saka, uz nervu pamata.

Rakstu aicinām lasīt šeit


 Liene Sondore, uztura speciāliste

Ko varam uzzināt, apmeklējot uztura kabinetu (LR2 ''Dzīves skola'')

Sarunā ar raidījuma vadītājiem Liene Sondore atklāj, kas sagaida uztura kabineta apmeklētājus, lauž stereotipus, ir pārliecināta, ka veselīgs ir gards un spēlējas ar garšām un krāsām, lai arī citus par to pārliecinātu!

Interviju aicinām klausīties šeit


Liene Sondore, uztura speciāliste

Kādas zāles un našķus gādāt, lai Līgo vakars būtu smaržīgs un garšīgs (LR1 ''Kā labāk dzīvot'')

"Jāņos galvenais – lustēties, dancot, sagaidīt nākamo dienu, peldēties, ripināties pa kalnu un arī nedaudz uzēst," atzīst uztura speciāliste Liene Sondore. Ko vislabāk ēst Līgo vakarā, kādas ir šī brīža aktualitātes sieru garšās un kādas ir nemainīgās tradīcijas Jāņos?

Interviju aicinām klausīties šeit


Dr. Ņikita Bezborodovs, psihiatrs, bērnu psihiatrs

Klāt vasaras brīvlaiks!

Bērni to ir gaidījuši ar nepacietību, bet daudzi vecāki – ar bažām. Jo īpaši tad, ja atvasei mācību gads sagādāja sarežģījumus un bija arī uzvedības vai emocionālās grūtības. Kā palīdzēt bērnam atjaunot spēkus pēc slodzes skolā un pilnvērtīgi sagatavoties jauniem izaicinājumiem?

Rakstu aicinām lasīt šeit


Eva Kataja, uztura speciāliste

Sākam piebarot!

Jo vēlāk bērns iepazīs konfektes un citus našķus, jo labāk ēdīs savu veselīgo bērnu ēdienu. Daži speciālisti uzskata, ka bez našķiem vajadzētu iztikt līdz triju gadu vecumam.

Rakstu aicinām lasīt šeit


Dr. Vita Vestmane, kardioloģe - interniste | Dr. Ilze Sestule, psihoterapeite, psihiatre

Spriedze dzen spiedienu. Kāpēc tik bīstamas stresa situācijas

Daudzi pamanījuši, ka spēcīga satraukuma brīžos mēdz celties asinsspiediens, kas normalizējas, kad kreņķi ir garām. Taču ārsti brīdina: spriedzei ieilgstot, organismā var sākties neatgriezeniskas izmaiņas, bet pēkšņa, ļoti spēcīga stresa situācija dažkārt var beigties pat ar insultu vai miokarda infarktu.

Rakstu aicinām lasīt šeit


Anna Sproģe, fizioterapeite

VESELĪBA: Dārza darbi bez sāpēm

Jo vairāk senioram ir hobiju, interesantu nodarbošanos, jo labāk. Sunītis, kas katru dienu jāizved pastaigā, dārzs, kur jārušinās, mazbērni, ar kuriem jāspēlējas. Tas ir lieliski un daudz labāk nekā visu dienu sēdēt mājās pie televizora. Bet pilnīgi viss ir jādara ar mēru un prātu, Neatkarīgajai saka veselības centra Vivendi fizioterapeite Anna Sproģe.

Rakstu aicinām lasīt šeit


Liene Sondore, uztura speciāliste

Liene Sondore: “Par lieko svaru zinu visu!”

Žurnāla ciemiņš šoreiz – uztura speciāliste Liene Sondore. Viņa ir malace: uzsākot ievērot veselīgu dzīvesveidu, Lienei ir izdevies ne tikai tikt vaļā no liekā svara un gūt patiesu prieku no laba ēdiena un fiziskajām aktivitātēm, bet arī kļūt par iedvesmojošu padomdevēju citiem. Jo mainīt ieradumus nebūt nav viegli, taču – labs uztura speciālists var palīdzēt.

Rakstu aicinām lasīt šeit


Dr. Inga Zārde, psihiatre

Depresija un menopauze

Depresijas rašanās iespējamība perimenopauzālā periodā ir pat līdz trīs reizēm lielāka nekā pirms menopauzes. Ja sievietei dzīves laikā pirms menopauzes ir bijusi depresijas epizode, tad atkārtots tās risks ir pat līdz piecām reizēm lielāks nekā sievietei, kurai depresijas epizodes anamnēzē nav bijis.

Rakstu aicinām lasīt šeit


Dr. Inta Zīle, psihoterapeite, psihosomatiskās medicīnas ārste

Liekais svars ir psiholoģiska problēma un katra paša brīva izvēle, uzsver ārste

Ar katru gadu pieaug cilvēku ar lieko svaru (jeb virssvaru) skaits pasaulē, un Latvija nav izņēmums. Aptaukošanās problēma, kuras pamatā ir neizkoptais dzīvesstils un neveselīgie ikdienas paradumi, sagādā grūtības ne tikai cilvēkiem, kuri no tā cieš, bet rada izaicinājumus arī veselības aprūpes speciālistiem

Rakstu aicinām lasīt šeit


Dr. Ilze Sestule, psihoterapeite, psihiatre

Jaunumi anoreksijas ārstēšanā. Anorexia nervosa pacienta rezistence un medicīniskais risks

Anorexia nervosa (AN) ir slimība, kas raksturīga jaunām meitenēm, jo 90% pacientu ir pusaudzes. Slimību un tās sākumu noteikt grūti, jo svara zudums ir ļoti pakāpenisks, taču tas nenozīmē, ka anoreksija nav bīstama vai ka tā pāries pati no sevis bez ārstēšanas.

Rakstu aicinām lasīt šeit


Dr. Inta Zīle, psihoterapeite, psihosomatiskās medicīnas ārste

Kāpēc nav labi būt pārāk labai mammai? 

Tas skan paradoksāli, taču, ja vēli savam bērnam labu, neveido viņam pārāk komfortablus apstākļus! Pārmērīgas rūpes un