Funkcionālās sirds slimības

Pasaules veselības organizācijas dati liecina, ka pasaulē ik gadu no sirds-asinsvadu slimībām mirst 17,5 miljoni cilvēku. 16,5% sirds-asinsvadu slimību pamatā ir neārstēts, paaugstināts asinsspiediens, 51% miruši no insulta un 45% no citām koronārajām sirds slimībām.1

Diemžēl arī situācija Latvijā ir biedējoša – sirds un asinsvadu slimības ir biežākais nāves cēlonis Latvijas iedzīvotāju vidū.

Neārstētas sirds un asinsvadu slimības var radīt nopietnas sekas indivīda veselībai, tāpēc ir īpaši svarīgi tās diagnosticēt laikus un rūpēties par savu sirds veselību, kā arī ievērot profilaktiskus pasākumus, tos iekļaujot savā dzīvesveidā.

Funkcionālas sirds slimības (FSS) ietilpst funkcionālo somatisko sindromu slimību grupā, kam raksturīgas sūdzības par sirdi, bet to pamatā nav organiskas sirds slimības.

Funkcionālajām sirds slimībām raksturīgākie simptomi ir elpas trūkums, sirdsklauves un sāpes sirds rajonā, kas nereti mēdz būt saistīti ar veģetatīvās nervu sistēmas traucējumiem, piemēram, veģetatīvo distoniju. FSS gadījumā ir raksturīgi, ka sūdzības pasliktinās pēc psihoemocionālas spriedzes un ir saistāmas ar trauksmi, depresiju un citām psihopatoloģijām. Bez sūdzībām par sirdi, ir arī sūdzības par citiem iekšējiem orgāniem: dažādas lokalizācijas sāpes, sūdzības par gremošanas orgāniem (funkcionāla dispepsija, kairināto zarnu sindroms) utt.

Piemērojot atbilstošo ārstniecības kursu, no šiem simptomiem ir iespējams pakāpeniski atbrīvoties un uzveikt radušās sirds veselības problēmas, kuru pamatā nereti mēdz būt emocionāli cēloņi – ilgstošs stress, lieli emocionāli pārdzīvojumi, pārslodze, depresija, izdegšana, ēšanas traucējumi un citi sociālo apstākļu radīti sarežģījumi, kas rada papildu slodzi arī sirdij un var būtiski pasliktināt sirds veselību.

 

1. http://www.who.int/mediacentre/factsheets/fs317/en/