Trauksme, panikas lēkmes

Trauksme, kā arī bailes ir normāla reakcija ikdienas dzīvē uz kādu bīstamu vai saspringtu situāciju. Tomēr tās nav adekvātas situācijās, kad trauksme izpaužas ar lielu intensitāti un regularitāti, jo liecina par psihiskiem traucējumiem vai fizisku saslimšanu.

Trauksmi iedala:

  • paroksizmāla trauksme (agorafobija, sociālās fobijas, izolētās fobijas, panika),
  • hroniska trauksme (ģeneralizēta trauksme, trauksme ar depresiju),
  • trauksme, kā adaptācijas traucējumu, obsesīvi kompulsīvu traucējumu, posttraumatiskā stresa sindroma, somatoformu traucējumu izpausme,
  • trauksme, kā citu psihisku saslimšanu izpausme (psihotiski traucējumi),
  • sekundāra trauksme, kā somatisku saslimšanu viena no izpausmēm (hipertireoīdisms, hiperparatireoīdisms, feohromocitoma, aritmijas, supraventrikulāri sirdsdarbības traucējumi u.c.),
  • psihoaktīvu vielu izraisīta trauksme (amfetamīns, kokaīns, kofeīns, atcelšanas sindroms pēc kanabinoīdu, alkohola, barbiturātu lietošanas).

Turpretim panikas lēkmes bieži vien mēdz būt īslaicīgi, spontāni un intensīvi traucējumi, kas laika gaitā var pāraugt par neprognozējamām, atkārtotām un smagām trauksmes lēkmēm bez provocējoša iemesla un strauji attīstīties no vairākām minūtēm līdz pat pusstundai. Panikas lēkmes izcelsmes pamatā var būt ne tikai spontāni iespaidi, to var saistīt arī ar konkrētu dzīves situāciju ietekmi uz psihoemocionālo stabilitāti. Panikas lēkmes laikā apkārtējo pieredze un nomierināšana nepalīdz, tāpēc ir būtiski saņemt psihiatra vai psihoterapeita konsultācijas, lai risinātu situācijas, kuru iespaidā parādās panikas lēkmju uzliesmojumi.

Biežāk sastopamie panikas lēkmju simptomi ir :

  • sirdsklauves,
  • sāpes krūtīs,
  • smakšanas sajūta,
  • smaguma sajūta kuņģī,
  • reibonis,
  • nerealitātes sajūta vai bailes no personiskas katastrofas (kontroles zudums, sajukšana prātā, sirdslēkme vai pēkšņa nāve).

VIVENDI speciālistu ieteikumi relaksācijai trauksmes un panikas lēkmes gadījumos :

Pakāpeniska muskuļu atslābināšana Pakāpeniski sasprindzina un atslābina katru muskuļu grupu, sākot no kāju pirkstiem, pamazām virzoties pa ķermeni uz augšu. Mēģināt sajust atšķirību starp muskuļu saspringumu un atslābumu. Muskuļus sasprindzināt uz 5 sekundēm, atslābināt uz 30 sekundēm.
Kontrolēta elpošana  Apsēsties ar taisnu muguru, atslābinot kakla un plecu muskulatūru. Veikt dziļas ieelpas, izmantojot diafragmu (elpot „ar vēderu”). Ieelpot caur degunu ar aizvērtu muti, izelpot caur muti, mēģinot izelpot divreiz ilgāk nekā ieelpots. Ja iespējams, var atvērt logu.
Vizualizācija Mēģināt iztēloties mierīgu, patīkamu vietu, lietu vai situāciju, izmantojot maksimāli daudz maņas. Iztēloties patīkamās ainas garšu, smaržu, krāsu, skaņu, pieskārienu.

Veselības centra Vivendi speciālisti, kuri konsultē pacientus, ja pastāv aizdomas par trauksmi:

Inga Zārde, psihiatre 

Jānis Bušs, psihiatrs 

Marina Veģere, psihiatre 

Ilze Sestule, psihoterapeite, psihiatre 

Inta Zīle, psihoterapeite, psihosomatiskās medicīnas ārste 

Tarass Ivaščenko, psihoterapeits, psihosomatiskās medicīnas ārsts

Tatjana Petrova, ārste rezidente psihoterapijā

Kristīne Dūdiņa, klīniskā psiholoģe

 

Piesakieties vizītei pa tālruni 204 51 777 vai izmantojot e-pierakstu