Psihoterapeits

Psihoterapeits

Depresija, stress, panikas lēkmes, trauksme, lieli emocionāli pārdzīvojumi, izdegšana, bieža slimošana, dzīvesprieka zudums, neatrisinātas attiecību problēmas ar tuviniekiem, ieilgušas sociālās problēmas ir daži no indikatoriem, ka ir nepieciešams apstāties un pārdomāt radušos situāciju. Emocionālās pārslodzes rezultātā pasliktinās arī fiziskā labsajūta un cieš dzīves kvalitāte.

Ja neizdodas tikt galā pašu spēkiem, tad palīdzēt varētu psihoterapeita, psihosomatiskās medicīnas ārsta konsultācijas, kurš pēta likumsakarības starp emocionālajiem faktoriem un fizisko veselību, pievēršoties slimības cēloņu diagnostikai un ārstēšanai. Bieži vien pats cilvēks nemaz nezina, ka sliktās pašsajūtas cēlonis ir psihoemocionāls.

Psihoterapeits var palīdzēt, ja ir:

  • attiecību problēmas
  • psiholoģiskās grūtības ikdienas dzīvē ( piemēram, problēmas darbā)
  • krīzes situācijas
  • veselības pasliktināšanās paaugstinātas psiholoģiskas slodzes gadījumos
  • ēšanas traucējumi – anoreksija, bulīmija, aptaukošanās, kas saistīta ar pārmērīgu ēšanu psiholoģisku iemeslu dēļ.

Psihoterapeits –­ psihosomatiskās medicīnas ārsts ir trenēts saskatīt, analizēt kopsakarības starp fizisko veselību un emocionālo veselību, tādējādi, redzot un ārstējot pacientu kā vienotu veselumu.

Atkarībā no situācijas, paralēli somatiskajai ārstēšanai, psihoterapeits var nozīmēt dažādu veidu psihoterapiju: individuālo, grupu, krīžu, pāru, ģimenes, bērnu un pusaudžu psihoterapiju.

Veselības centra "Vivendi" psihoterapeiti ir specializējušies darbam ar pacientiem, kuri cieš no psihosomatiskiem un ēšanas traucējumiem (anoreksijas, bulīmijas, kompulsīvās pārēšanās), tajā skaitā- pusaudžiem.

Veselības centra "Vivendi"psihoterapeiti savā ikdienas darbā pārstāv psihodinamiskās psihoterapijas skolu, izmantojot arī psihoanalītisko pieeju un kognitīvi biheiviorālo terapiju.

Kā tas notiek:

Pirms uzsāk psihoterapiju ir jāpiesakās uz konsultāciju, lai psihoterapeits varētu izvērtēt stāvokli, pārdomāt tālāko taktiku. Savukārt pacientam konsultācijas laikā ir iespēja iepazīt psihoterapeitu, gūt priekšstatu par terapijas procesu.

Psihoterapeits tiekas ar pacientu savā kabinetā, sarunas notiek tikai starp pacientu un psihoterapeitu.

Psihoterapeits uzņemas atbildību ievērot konfidencialitāti un neizpaust pacienta uzticēto informāciju.

Tad, kad lēmums par psihoterapijas sākšanu ir abpusēji pieņemts, vienojas par laiku, sesiju biežumu, apmaksas kārtību.

Psihodinamiskā terapija

Individuālā psihodinamiskā psihoterapija ir psihoterapijas virziens, kas vērsts uz cilvēka personības izpēti. Mēs visi nākam no savas bērnības un katram no mums dzīves laikā izveidojas savs veids, kā konkrētajā situācijā uztver notiekošo un kā uz to reaģē. Mēs esam dažādi, dažāda ir arī mūsu pieredze. Nereti dzird sakām: “Es atkal un atkal atkārtoju savas kļūdas!” Tas nozīmē – iemīlos viena tipa sievietēs/vīriešos un piedzīvoju atkārtotu vilšanos, ļauju sevi apkraut ar darbu kalniem utt.

Psihoterapijā lēnām un pamazām tiek meklēti cēloņi problēmām, kuru dēļ cilvēkam ir radušies šie sarežģījumi. Psihoterapijas laikā cilvēks pats, ar psihoterapeita palīdzību, iepazīst sevi un atrod jaunus ceļus.

Individuālajā psihoterapijā psihoterapeits ar klientu strādā 1 reizi nedēļā (ir gadījumi, kad vairāk piemērota ir terapija ar sesijām 2-3 reizes nedēļā) un parasti paiet 1 –2 gadi, kamēr cilvēks iemācās sevī ieklausīties, saprast savas jūtas, savas rīcības slēptos iemeslus. Lai gan pirmās pārmaiņas, atvieglojumu, psihosomatisko simptomu mazināšanos var novērot jau pēc pāris psihoterapijas sesijām.

Ja nepieciešams īslaicīgs atbalsts krīzes situācijā, tad ir piemērota īsveida psihodinamiskā terapija.

Parasti īsveida psihodinamisko terapiju praktizē 1 reizi nedēļā, kurss ietver 20 – 40 sesijas. Dažkārt sesiju skaits tiek negrozāmi noteikts kursa sākumā un pastāv savstarpēja vienošanās par tā beigu datumu. Šāda terapija ir fokusēta un intensīva. Tā ir piemērota cilvēkiem, kurus nomāc kāda skaidri formulējama, ne ārkārtīgi smaga psiholoģiska problēma, kā arī piemīt izteikta motivācija strādāt ar to terapijā, un pietiekama psihiska stabilitāte, lai varētu strauji iekļauties terapeitiskajās attiecībās, nezaudēt darba spējas emocionāli grūtākajos terapijas brīžos un pieņemt terapeitisko attiecību strauju izbeigšanos.

Kognitīvi biheiviorālā terapija (KBT)

Kognitīvi biheiviorālā terapija (KBT) ir īstermiņa, strukturēta psihoterapijas metode.

KBT pamatā ir ideja, ka cilvēkam netraucē paši dzīves notikumi, bet gan veids, kā cilvēks uz šos notikumus uztver un tos interpretē. Viena un tā pati situācija dažādiem cilvēkiem var izraisīt dažādasizjūtas un veicināt atšķirīgu rīcību (uzvedību, reakciju). Piemēram, zaudējot darbu, viens cilvēks varētu domāt: „Es esmu tāds neveiksminieks. Man nekad nekas neizdodas!” un justies pagalam nomākts, vairīties meklēt un uzņemties jaunus pienākumus. Cits savukārt varētu domāt: „Tā ir netaisnība un diskriminācija, ka esmu zaudējis šo darbu!” un justies dusmīgs, konfliktēt ar darba devēju. Vēl kāds cits cilvēks varētu šādā situācijā nodomāt: „Tas nav patīkami, ka es zaudēju šo darbu. Bet tā man ir laba iespēja izmēģināt un iemācīties kaut ko jaunu!” un justies satraukts un gaidpilns, meklēt iespējas strādāt kur citur.

Tas, kā cilvēks domā, lielā mērā nosaka to, kā viņš dažādās dzīves situācijās jūtas un kā rīkojas.
Veids, kādā mēs domājam, ir dzīves gaitā veidojies, atkarībā no mūsu bērnības pieredzes, iedzimtā temperamenta, dzīves notikumiem un satricinājumiem, vides, kādā dzīvojam, kultūras īpatnībām. Mūsu domas ietekmē arī tas, kādas ir mūsu vērtības dzīvē un pašreizējā dzīves situācija. Mūsu pārliecība par sevi, citiem un par pasauli „baro” mūsu domas. Vai jūtamies mīlēti, citus uztveram kā vērtību un savā vidē jūtamies droši? Vai jūtamies nevērtīgi, citus redzam kā pāridarītājus un pasauli uztveram kā bīstamu? Domas par sevi, citiem un apkārtējo vidi būs atkarīgas no tā, kāda ir atbilde uz šiem jautājumiem.

KBT palīdz saskatīt domu, emociju, ķermeņa sajūtu un uzvedības saistību. Cilvēks, sadarbojoties ar terapeitu, iemācās labāk apzināties un atpazīt savas domas, saprast to izcelsmi, pārbaudīt to patiesumu un atbilstību konkrētai situācijai. KBT maina vai padara racionālākas „kļūdainās domas”. Tas, savukārt, palīdz veiksmīgāk tikt galā ar stresu izraisošām situācijām, palīdz labāk kontrolēt savas emocijas.

Uzsākot KBT, parasti tiek izvirzīts terapijas mērķis un sastādīts terapijas plāns. Terapijas mērķis parasti ir konkrēta problēma vai simptoms, no kā pacients vēlētos atbrīvoties vai iemācīties kontrolēt.

KBT procesā tiek uzdoti mājas darbi, kas palīdz cilvēkam „turpināt” terapijas procesu arī ārpus ārsta kabineta, palīdz labāk saprast savas sajūtas, domas un uzvedību ikdienā, mudina izmēģināt jaunus uzvedības modeļus un praktizēt apgūtās iemaņas (relaksācijas tehnikas, elpošanas vingrinājumus, patīkamo aktivitāšu plānošanu, komunikāciju).

KBT ir piemērota trauksmes, depresijas, fobiju, panikas lēkmju, ēšanas traucējumu, stresa, izdegšanas sindroma un citu psihisku traucējumu ārstēšanai.

Mēs izmantojam sīkdatnes (cookies), lai nodrošinātu jums ērtāku un drošāku mājaslapas lietošanas pieredzi. Turpinot pārlūka sesiju vai nospiežot pogu «Piekrītu», jūs apstiprināt, ka piekrītat izmantot sīkdatnes. Jūs jebkurā laikā varat atcelt savu piekrišanu, mainot pārlūka iestatījumus un izdzēšot saglabātās sīkdatnes. Izvērsts Privātuma Politikas apraksts pieejams šeit.