Veselības centrs Vivendi uzsāk jaunu izglītojošu programmu – "VIVENDI veselības akadēmija". Tajā ikvienam interesentam tiks piedāvāta bezmaksas iespēja iegūt padziļinātas zināšanas un praktiskus ieteikumus par veselības jautājumiem, īpašu uzmanību šoreiz pievēršot galvassāpju diagnostikai un ārstēšanai.
Laika posmā no 19. septembra līdz 10. oktobrim, notiks četras izglītojošas sarunas un divas praktiskas nodarbības, kurās piedalīsies zinoši veselības centra “Vivendi” speciālisti. Katrs pasākums būs veltīts konkrētai tēmai, lai sniegtu dziļāku izpratni par galvassāpju veidiem, to cēloņiem, ārstēšanas iespējām un sāpju ierosinošo vai sargājošo faktoru nozīmi. Sarunas norisināsies tiešsaistē, un tās būs iespējams vērot "Facebook" un "YouTube" platformās.
neiroloģe dr. Anita Balcerbula un neiroloģe, algoloģe dr. Linda Zvaune
Migrēnas pamatārstēšana ietver gan medikamentozo, gan nemedikamentozo terapiju. Pēdējos gados migrēnas terapijā ir parādījušies jauni medikamenti, kas paver plašākas iespējas savaldīt migrēnu.
Migrēnas ārstēšana atšķiras no mērķa – lēkmes kupēšana vai profilakse. Medikamentozās terapijas izvēlē nozīmīga loma ir paša pacienta vēlmēm un tālākiem plāniem, jāņem vērā arī pacienta dzimums, blakus saslimšanas un citi faktori. Efektīvas terapijas viens no pamatiem ir abpusēja sadarbība starp speciālistu un pacientu.
Šajā reizē runāsim un skaidrosim par migrēnas medikamentozo terapiju. Būs arī iespēja uzzināt vairāk par jaunās paaudzes migrēnas medikamentiem un jaunākajām migrēnas ārstēšanas rekomendācijām.
neiroloģe dr. Jolanta Ošiņa un dr. Anita Balcerbula
Galvassāpes ir bieži sastopams veselības traucējums, taču ne visas galvassāpes ir vienādas. Bieži vien mēs domājam par migrēnu vai saspringuma galvassāpēm, tomēr ir arī citi, retāk sastopami primāro galvassāpju sindromi, kuriem jāpievērš uzmanība. Vai zinājāt, ka pat tādas darbības kā klepus, treniņš sporta zālē vai saldējuma ēšana var izraisīt galvassāpes? Šajā sarunā aplūkosim desmit retākas primāro galvassāpju formas un to izpausmes.
Turklāt, lai pasargātu sevi un savus tuviniekus, ir svarīgi zināt galvassāpju "sarkanā karoga" simptomus. Tie var palīdzēt atpazīt dzīvībai bīstamas situācijas ar galvassāpēm, kuras prasa neatliekamu medicīnisku palīdzību. Kādi ir šie simptomi, un kad nekavējoties vērsties pie ārsta?
Šajā sarunā tiks apskatītas arī sekundārās galvassāpes, kas nav patstāvīga slimība, bet simptoms citai veselības problēmai. Ir daudz un dažādu iemeslu, kas var izraisīt galvassāpes, un šajā sarunā mēs tos aplūkosim plašāk, lai labāk saprastu, kad galvassāpes var būt signāls nopietnākām veselības problēmām.
neiroloģe, algoloģe dr. Daina Jēgere un neiroloģe dr. Ieva Balode
Mūsu ķermeņi ir mūsu dārzi, un mūsu griba – mūsu dārznieki. – Viljams Šekspīrs
Vai galvassāpes var būt pirmais, kas ziņo par disbalansu mūsu dzīvē? Galvassāpju attīstībā un progresijā liela nozīme ir mūsu prātam, emocijām un mijiedarbībai ar apkārtējo vidi. Piemēram, migrēnai ir raksturīgi dažādi trigeri jeb palaidējfaktori, piemēram, strīds darbā, izlaista ēdienreize vai miega režīma izmaiņas. Ekspertu diskusijā runāsim par dažādu psihosociālo faktoru ietekmi uz galvassāpēm, dzīvesveida nozīmi, kā arī par palīdzību - nemedikamentozām metodēm galvassāpju ārstēšanā un profilaksē.
fizioterapeite Daira Indriksone
Dažādas fizioterapijas metodes ir pierādījušas savu efektivitāti galvassāpju ārstēšanā, piemēram, tensijas jeb saspringuma tipa galvassāpēm, migrēnai, cervikogēnām galvassāpēm. Nodarbībā tiks teorētiski apskatīts, kā ikdienas paradumi, ķermeņa stāja un muskulatūras disbalanss var ietekmēt galvassāpju attīstību.
Praktiski apgūsim šādas metodes:
Aktīvi vingrojumi - kustību apjoma uzturēšanai, muskuļu stiepšana.
Relaksācijas metodes - progresīvā muskuļu relaksācija īsā/garā forma.
Elpošanas vingrojumi.
Pašmasāža - punktu masāža, pašmasāža ar bumbiņu.
Citu aktivitāšu ieteikumi.
Metodes, kuras pielietoto fizioterapijas laikā, tiek izvēlētas, ņemot vērā galvassāpju veidu (migrēna, tensijas tipa galvassāpes, u.c.,) pacienta sūdzības un novērtēšanas atradnes.
Nodarbības notiks klātienē, Rīgā, Bukultu ielā 11, 5. stāvā, veselības centra “Vivendi” fizioterapijas zālē, ar iepriekšēju reģistrēšanos šeit. Vietu skaits ierobežots. GRUPAS PILNAS! Ja vēlaties, lai Jūs iekļautu gaidītāju rindā, lūgums rakstīt uz info@vivendicentrs.lv
klīniskā un veselības psiholoģe, EMDR* speciāliste Daiga Zadināne un klīniskā psiholoģe, KBT terapeite Kristīne Dūdiņa
Pastāv mīts, ja neirologs nosūta sāpju pacientu pie psihologa, tas nozīmē, ka sāpes nav fiziskas, bet psiholoģiskas jeb kā mēdz teikt “viss ir galvā”. Psihologs var līdzēt nevis tāpēc, ka sāpes nav īstas, bet gan tāpēc, ka psiholoģiskie faktori ietekmē sāpju biežumu, intensitāti un norisi. Psihologs palīdz mazināt psiholoģiskos sāpju trigerus un ar mazākām ciešanām pārvaldīt sāpju epizodes.
Pētījumi liecina, ka psiholoģiskās metodes var palīdzēt samazināt galvassāpju biežumu, ilgumu un sāpju radītās ciešanas. Tās palīdz pārvaldīt vienu no nozīmīgākajiem galvassāpju trigeriem - stresu, kā arī mazināt galvassāpju radīto saspringumu un negatīvo ietekmi uz dzīves kvalitāti. Psihoterapija ir nozīmīga arī tad, ja līdztekus galvassāpēm vai galvassāpju rezultātā cilvēks izjūt depresijas simptomus un/vai trauksmi. Migrēnas pacienti cieš no šim mentālās veselības grūtībām divas līdz četras reizes biežāk nekā vidēji populācijā. Cilvēks var nonākt tādā kā apburtā lokā, kur galvassāpes izraisa vai pastiprina depresiju vai trauksmi, kas savukārt palielina sāpju biežumu un sāpju epizodes ir smagākas. Psihoterapija dod jaunus rīkus, lai apzināti parūpētos par sevi un neļautu sāpēm kļūt par faktoru, kas kontrolē jūsu dzīvi. Sarunas laikā speciālistes iepazīstinās ar dažādām psihoterapijas metodēm un to efektivitāti galvassāpju gadījumā.
Plānotais vienas diskusijas/ nodarbības ilgums – 90 minūtes.
Sarunu laikā ikvienam interesentam būs iespēja uzdot sev interesējošos jautājumus.
Sarunas moderēs psihoterapeite dr. Agija Tomme.
Izvēlies veselību!
* Eye Movement Desensitization and Reprocessing