Publikācijas

K. Dūdiņa: "Nevaram mainīt to, kas ar mums noticis, bet varam izvēlēties tālāko attīstības ceļu"

Kristīne Dūdiņa (Klīniskā psiholoģe, KBT terapeite)

Psiholoģijai ir daudz dažādas nozares, viena no tām – klīniskā psiholoģija, kur izzina un palīdz uzlabot cilvēka psihisko veselību. Klīniskais psihologs padziļināti ir apguvis prasmes veikt psiholoģisko izvērtēšanu un psiholoģisko konsultēšanu. Psiholoģiskā izvērtēšana jeb testēšana ļauj izvērtēt cilvēka funkcionēšanu dažādās jomās, sākot ar intelektu, personību, dažādiem kognitīvajiem procesiem u.c. Savukārt, psiholoģiskā konsultēšana ir terapeitisks process cilvēka pašsajūtas uzlabošanai. Bieži vien speciālisti specializējas vienā no šiem virzieniem. Psihologi, kas nodarbojas ar psiholoģisko konsultēšanu, nereti padziļināti apgūst arī kādu specifisku terapijas virzienu. 

Veselības centrā "Vivendi" Krsitīne Dūdiņa strādā par klīnisko psiholoģi un kognitīvi biheiviorālo terapeiti. Speciāliste jau bērnībā sapratusi, ka savu karjeru vēlas saistīt ar zinātni, pētot, kā pasaulē darbojas dažādi procesi. 

"Ilgu laiku biju pārliecināta, ka studēšu kādu no eksaktajām profesijām – ķīmiju, fizisku vai tml. Šie priekšmeti mani interesēja un arī padevās. Psiholoģija mani ieintriģēja, jo tajā laikā tā bija jauna nozare Latvijā. Vienlaikus apkārt redzēju cilvēkus izjūtam psiholoģiskās ciešanas, bet informācija, kas palīdzētu saprast cilvēku, bija skopa. Par to maz runāja, rakstīja, bija dažas psiholoģijas vēstures grāmatas, daudz ezotēriskās literatūras, bet psiholoģiskās palīdzības iespēju bija maz. Psiholoģija bija tik jauna nozare Latvijā, ka mani ģimenes locekļi "saķēra galvu" – esmu izvēlējusies neesošu profesiju," atceras Kristīne. Speciāliste uzsāka studijas Latvijā, pēc tam papildināja zināšanas arī Izraēlā un Zviedrijā. 

Papildus Kristīne apguvusi arī kognitīvi biheiviorālo terapiju (KBT), kas piedāvā pierādījumos balstītu palīdzību cilvēkiem ar dažādiem psihiskās veselības traucējumiem. KBT ir pielāgotas darbam ar plašu psihiskās veselības traucējumu spektru. Cita starpā, tā ļauj palīdzēt cilvēkiem, kuri cieš no depresijas, trauksmes, bipolāriem traucējumiem, arī cilvēkiem ar personības traucējumiem, dažādām fiziskām saslimšanām, kur ir redzama arī psiholoģisko faktoru loma, kas pasliktina cilvēka funkcionalitāti. 

Raksturīgākās saslimšanas – depresija un trauksme

"Visbiežāk pie manis vēršas cilvēki ar depresiju un dažāda veida trauksmes traucējumiem (obesīvi kompulsīvie traucējumi, ģeneralizēti trauksmes traucējumi, panikas lēkmes u.c.). Tā kā esmu specializējusies psiholoģiskās terapijās sāpju slimniekiem, tad diezgan bieži palīdzu arī cilvēkiem, kas cieš no dažāda veida sāpēm un somatiskiem simptomiem," min Kristīne. 

Skaidrs, ka cilvēkam pašam ir grūti izvērtēt, kas ir viņa ciešanu iemesls un vai nepieciešama psiholoģiska palīdzība. Iespējams, ka tiek izjustas psiholoģiskas ciešanas, grūtības adaptēties, kādas negatīvas emocijas, uzmācīgas domas, impulsīvu rīcību vai neizskaidrojamus somatiskus (fiziskus) simptomus, ko nereti pavada arī apjukums, šaubas, bezcerības un bezspēcības sajūta. Cilvēkam nav jāuztraucas, ja nespēj īsti saprast, kas par vainu. Speciālists palīdzēs tikt skaidrībā – strukturēti izvērtēs un izvirzīs atbilstošākos mērķus terapijai. 

Nereti cilvēki ilgi vilcinās, šaubās pirms vērsties pēc profesionālas palīdzības pirmo reizi. Pēc psiholoģes domām tas varētu būt tādēļ, ka lielākoties cilvēki spēj sadzīvot ar vieglākiem depresijas vai trauksmes simptomiem, kā arī cer tikt galā paša spēkiem. Ja pie terapeita vēršas pirmo reizi, tad ir dabiski just arī nedrošību par to, kas notiks un ko sagaidīt. Daudz vieglāk atnākt uz pirmo vizīti ir tiem cilvēkiem, kuri jau kādu reizi ir konsultējušies pie psihologa. 

Savlaicīga problēmu risināšana ir svarīga, jo praktiski visas grūtības un psihiskās veselības traucējumus ir vieglāk risināt, ja tie nav ieilguši. 

Lai labāk sagatavotos pirmajai konsultācijai ar terapeitu, K. Dūdiņa iesaka vispirms izpētīt pieejamo informāciju par speciālistiem un izvēlēties kādu, kuram šķiet, ka varētu uzticēties vai ar kuru vēlētos aprunāties. 

"Atnākot uz pirmo konsultāciju, jūs neuzņematies saistības uz ilgstošu terapiju, bet gūstiet lielāku skaidrību par to, kas ar jums notiek un kādas ir tālākās iespējas," viņa iedrošina, paskaidrojot, ka pirmajā tikšanās reizē speicālists palīdz formulēt problēmu, kā arī tiek pārrunāta terapijas nepieciešamība un iespējas. Tas, savukārt, pacientam palīdz pieņemt lēmumu – iesaistīties terapijā vai varbūt izmantot citas palīdzības formas, piemēram, pašpalīdzību, atbalsta grupas u.tml. 

"Mēs nevaram izvairīties no ciešanām, jo arī tās ir daļa no dzīves. Tomēr, ja slikta pašsajūta ieilgst, cilvēks nedēļām, mēnešiem vai pat gadiem jūtas nomākts vai neapmierināts ar savu dzīvi, ir vērts meklēt jaunus risinājumus. Palīdzības meklēšana nav vājuma, bet gan spēka pazīme. Tas nozīmē, ka es uzņemos atbildību par sevi, savu pašsajūtu un aktīvi piedalos tās veidošanā," ir pārliecināta K. Dūdiņa. 

Kā izvēlēties drošas palīdzības metodes

Arvien vairāk ir pieejama informācija par dažādiem psiholoģijas un psihoterapijas jautājumiem. Kā ir novērojusi speciāliste, daudzi cilvēki apzināti strādā ar sevi, rūpējas par savu pašsajūtu, tai skaitā, izmanto arī dažādu speciālistu konsultācijas, piedalās semināros u.tml. Šāda aktīva pieeja pati par sevi palīdz justies labāk, jo tiek mazināta bezspēcības sajūta. Informācijas un speciālistu pieejamība un dažādība ir resurss, tomēr būtiski ir izvēlēties uzticamus informācijas avotus un pierādījumos balstītas metodes. 

Tas ir svarīgi, jo cilvēka psihe ir smalka un jūtīga pret dažādām ietekmēm un iedarbībām. Psiholoģiskās palīdzības metodes tiek rūpīgi pārbaudītas, jo iespējama ne tikai pozitīva, bet arī negatīva ietekme. Ir metodes, kas atzītas par kaitīgām un bīstamām, bet joprojām tiek izmantotas nespeciālistu vidū. Lai nodrošinātu drošu  un kvalitatīvu pakalpojumu, ieteicams vērsties pie sertificēta speciālista, kura darbību kontrolē profesionālas asociācijas, piemēram, Klīnisko psihologu asociācija vai Latvijas Psihoterapeitu biedrība. 

Vislielākais ieguvums  – nemitīga izaugsme 

"Psihologa vai psihoterapeita darbs nav nemitīga metožu atkārtošana. Katra tikšanās, katra terapijas sesija ir iespēja augt un atklāt cilvēku vēl dziļāk un niansētāk. 

"Man ir svarīgi nezaudēt atvērtību katra cilvēka unikalitātei un individuālajam attīstības ceļam, nemēģinot viņu ielikt kādos pareizības rāmjos. Pēc katras sesijas jūtos pateicīga, ka cilvēks man ir uzticējies un gatavs doties sevis izziņas un augšanas ceļā kopā ar mani," izjūtās dalās speciāliste.

Lai strādātu par psihologu ir jābtū plašām, dziļām un zinātniski pamatotām zināšanām par cilvēka psihi un tās darbības principiem, kā arī jāpiemīt labām praktiskā darba prasmēm. 

"Psihologam nemitīgi jāmācās un jāskeko līdzi jaunākajiem atklājumiem savā jomā un jāspēj izvērtēt informācijas ticamība, jo zināšanas par cilvēku tiek pastāvīgi attīstītas un pilnveidotas. Kaut arī cilvēks ir sevi izzinājis jau gadu tūkstošiem iepriekš, process nebūt nav noslēdzies, ir vēl daudz pelēko zonu," atzīst klīniskā psiholoģe. 

Tikpat būtiska ir arī spēja ātri izanalizēt informāciju un piemērot to konkrēta pacienta ārstēšanā. 

"Katrā situācijā, cilvēkā mijiedarbojas dažādu unikālu faktoru kopums, kas speciālistam jāspēj ieraudzīt, vienlaikus saprotot, kā vadīt procesus, lai sasniegtu terapijas mērķus," skaidro speciāliste. Svarīgs ir arī darbs ar sevi, pašizziņa un attīstība, jo psihologs pats ir darba instruments. 

"Psihologam jāspēj sajust, apzināties un izturēt gan savas, gan pacienta emocijas, tādējādi radot drošu telpu, kurā var notikt terapeitiskais process," pauž K. Dūdiņa. 

Psiholoģijas attīstība nākotnē

Psiholoģijai attīstoties, arvien precīzāk iespējams izmantot metodes, kas piemērotas konkrētam cilvēkam, un ir efektīvākas dažādu traucējumu gadījumā. Tāpat var novērot, ka pacients ieņem arvien akīvāku, neatkarīgāku lomu terapijas procesā. Zināšanas un izpratne palīdz rūpēties par savu psihisko veselību ikdienā, izmantojot dažādus pašpalīdzības rīkus. Attīstoties tehnoloģijām un to sniegtajām iespējām, parādās aizvien dažādāki tehnoloģijās balstīti terapijas veidi, tai skaitā – tiešsaistes attālinātās terapijas.

Tomēr cilvēks evolucionāri ir veidojies kā izteikti sociāla būtne – mēs attīstāmies kontaktā ar apkārtējiem cilvēkiem, tāpēc terapeitiskās attiecības arvien bijis viens no terapijas stūrakmeņiem. Kontaktā ar otru cilvēku labāk spējam ieraudzīt, apzināties, pieņemt un sakārtot sevi. Arī e-terapiju pētījumi apliecina, ka ievērojami efektīvāka ir attālināta terapija, kurā iesaistīts speciālists, salīdzinot ar pašaplīdzības materiālu izmantošanu. Notiek mēģinājumi aizstāt terapeitu ar mākslīgā intelekta programmām, tomēr ir nepieciešams zināms laiks, lai izvērtētu, cik efektīvas būs šī alternatīvās terapijas formas. 

Psiholoģijas jomā ir daudz dažādu iespēju un specializāciju. Jauniešiem, kuri tikai vēl plāno savu nākotni saistīt ar psiholoģiju, Kristīne iesaka jau laikus saprast un apdomāt, kurš virziens uzrunā visvairāk. Piemēram, tagad Latvijā ir iespēja apgūt arī kriminālo, sporta vai veselības psiholoģiju. 

"Darbs psiholoģijā ir intriģējošs. Lai gan cilvēkā var saskatīt pagātnes pēdas – evolūcijas procesus, ģenētiku, iepriekšējās dzīves ietekmes, nākotne nav tik skaidri zināma un noteikta. Cilvēks izzina sevi un šīs zināšanas viņu maina," sarunas noslēgumā pauž speciāliste. 

 

 


Mēs izmantojam sīkdatnes (cookies), lai nodrošinātu jums ērtāku un drošāku mājaslapas lietošanas pieredzi. Turpinot pārlūka sesiju vai nospiežot pogu «Piekrītu», jūs apstiprināt, ka piekrītat izmantot sīkdatnes. Jūs jebkurā laikā varat atcelt savu piekrišanu, mainot pārlūka iestatījumus un izdzēšot saglabātās sīkdatnes. Izvērsts Privātuma Politikas apraksts pieejams šeit.zzz