Publikācijas

Kā fiziskā veselība ir saistīta ar mentālo veselību jauniešiem?

Līga Grīnbauma (Fizioterapeite)

Zinātniskos pētījumos tiek pamatots, ka jebkura fiziskā aktivitāte atstāj pozitīvu ietekmi uz mentālo un fizisko veselību, turklāt šie pozitīvie efekti attiecināmi uz indivīdiem ar vai bez diagnosticētiem mentālās veselības traucējumiem. Ir novērots, ka jauniešiem, kuri biežāk nodarbojas ar fiziskām aktivitātēm, ir retāk sastopami ar stresu un depresiju saistīti traucējumi, kā arī ir konstatēts augstāks pašvērtējums, lielāka apmierinātība ar dzīvi un psiholoģiskā labbūtība.

Regulāra fiziskā aktivitāte var uzlabot bērnu un jauniešu uzvedību, tajā skaitā indivīdiem, kuriem diagnosticēti tādi traucējumi kā autisms, uzmanības deficīta un hiperaktivitātes sindroms, trauksme un depresija. Pētījumā bērniem ar uzvedības traucējumiem, no bērnudārza vecuma līdz vidusskolas vecumam, pēc regulāras aerobas aktivitātes 2 reizes nedēļā, uzrādīja ievērojami labākas pašregulācijas spējas.

Kā tūlītējs efekts pēc fiziskās aktivitātes ir vērojama uzlabota bērnu koncentrēšanās spēja, kā arī bērniem, kuri regulāri un ilgstoši veic fizisko aktivitāti, ir novēroti augstāki sasniegumi akadēmiskajā vidē. Jauniešu nodarbošanās ar fizisko aktivitāti tiek saistīta ar veiksmīgāku plānošanu, lēmumu pieņemšanu un mācīšanās spēju, savukārt pirmskolas vecumā bērnu fiziskā aktivitāte pētījumos tiek saistīta ar veiksmīgāku kognitīvo funkciju attīstību.

Pasaules Veselības organizācija iesaka bērniem vecumā no 5 līdz 17 gadiem nodarboties ar vidējas līdz augstas intensitātes fizisku aktivitāti vismaz 60 minūtes katru dienu, katra minūte virs noteiktās stundas nodrošina tikai papildus labumu veselībai, kā arī vismaz 3x nedēļā iekļaut muskuļu un kaulu spēcinošas aktivitātes – spēka vingrojumus. Tādēļ neieteiktu bez izteiktas vajadzības meklēt atbrīvojumus no sporta stundām.

Pusaudžu vecumā ļoti liela nozīme ir grupas piederībai, caur to arī katrs jaunais cilvēks cenšas veidot savu identitāti. Jebkura fiziskā aktivitāte palīdz justies labāk savā ķermenī, justies spēcīgam un spējīgam, kā arī būt labā noskaņojumā labsajūtas hormonu - endorfīnu – dēļ, kuri izstrādājas fiziskas slodzes laikā un veicina spēju būt atvērtam un komunikablam.

Jauniešiem pieejamas grupu nodarbības trenera vadībā, sporta spēles, akrobātika, riteņbraukšana, cīņas veidi, grupu pārgājieni, kā arī āra vingrošanas laukumi, kur bieži vien satiekas jaunieši ar līdzīgām interesēm - vingrot un justies labi. Šīs ir tikai dažas no iespējām. Ja tomēr ir grūti saņemties un pārvarēt slinkumu, tad var mēģināt sevi motivēt ar to labo sajūtu, kāda vienmēr ir pēc fiziskās aktivitātes. Ja arī tas īsti nelīdz, tad ir vērts iesaistīt vēl kādu, piemēram, vecāku, kurš varētu pamudināt, vēlams, ar pozitīvu piemēru. Šeit noderēs nevis dzīt pusaudzi vienu pašu iet apkārt kvartālam, bet mudinājums kopā iziet izbraukt ar velosipēdu, paskriet, aiziet kopā uz sporta zāli, peldbaseinu vai kādu vingrošanu. Kā arī vecāks var pastāstīt savu pieredzi, ka arī viņam ne vienmēr tik ļoti gribas doties uz treniņu pēc darba, jo ir nogurums, bet tomēr vienmēr pēc treniņa ir pacilāts garastāvoklis un gandarījuma sajūta, kas ļoti labi palīdz mazināt nogurumu pēc darba dienas. Regulāra fiziskā aktivitāte uzlabo darba spējas, līdz ar to nogurums tiešām kļūst nemanāmāks un spēja gan mācīties, gan nodarboties ar fizisko aktivitāti uzlabojas.

Ja ir atbilstoši laikapstākļi, tad arī uz skolu un ārpusskolas aktivitātēm var doties ar kājām, velosipēdu, skrituļdēli, skrejriteni vai vēl kādu no mūsdienās pieejamajiem pārvietošanās līdzekļiem. Tā iespējams būs ne tikai ikdienas fiziskā aktivitāte, bet arī radīs iespēju ar kādu klases vai skolas biedru pavadīt ceļu kopā un socializēties.

Ieteikums līdzcilvēkiem ir ļaut jaunietim izvēlēties, kura fiziskā aktivitāte viņu varētu interesēt un piedāvāt palīdzību tās īstenošanā - aiziet kopā, aizvest, izrunāties par to, kāpēc kādreiz negribas to apmeklēt. Ja ir radusies problēma un ir vēlme pārtraukt apmeklēt konkrēto nodarbību, tad ļaut nomainīt uz citu fiziskās aktivitātes veidu, kurš patiks labāk, jo uzsvars ir uz to, ka jebkura regulāra fiziskā aktivitāte nodrošina fizisku un psihoemocionālu labsajūtu.

 

Autors- fizioterapeite Līga Grīnbauma