Publikācijas

Kā piedzīvotais mazotnē ietekmē pašvērtības veidošanos pieaugušā vecumā

Šī gada 28. martā norisinājās veselības centra “Vivendi” organizēta bezmaksas tiešsaistes diskusija “Kā veidojas mana iekšējā pašvērtība”. Tās ietvaros psihoterapeite dr. Anastasija Kajandere un psihoterapijas rezidenti dr. Agija Tomme un dr. Dāvis Liepa pārrunāja pašvērtības izpausmes un tās veidošanās aspektus, sniedzot vērtīgus padomus, kā stiprināt savu pašvērtību.

Katrs cilvēks neatkarīgi no vecuma saskaras ar pašvērtības un paštēla aspektiem ierastās ikdienas situācijās – sākot no tā, vai, no rīta ieskatoties spogulī, rodas apmierinātība ar savu izskatu, beidzot ar eksāmenu kārtošanu vai neierastu publisku prezentāciju. 

Patība ir tas, kāda ir cilvēka būtība un kā cilvēks sevi izjūt. Tas ir plašs jēdziens, kas apraksta eksistences pieredzi: piemēram, vērtības, iekšējo motivāciju, robežas un perspektīvu, radot kopēju sajūtu par sevi laikā un telpā. Pašvērtība, savukārt, raksturo to, kā indivīds spēj sevi mīlēt, kādā gaismā sevi saredz, kā salīdzina ar citiem un ar gaidām pret sevi. Reizēm pašvērtība ir spēcīga, reizēm – paaugstināta vai pazemināta. Pēdējā gadījumā cilvēkiem ir tendence koncentrēties uz savām subjektīvām nepilnībām, veltot tām tik daudz enerģijas un resursu, ka to pietrūkst citās dzīves sfērās.

“Pašvērtības veidošanās ir plūdens process. Ienākot pasaulē, zīdainim jāpārvar būtiski izaicinājumi: sākotnēji tā ir fiziska atdalīšanās no mātes dzemdību laikā, vēlāk – ķermeņa prasmju iegūšana, attīstīšana un patstāvības iegūšana. Tāpat kā fiziskā attīstība, arī psiholoģiskās pārmaiņas ir pakāpeniskas, kas ietver pavisam jaunu atziņu: “Es esmu atsevišķs cilvēks ar savu ķermeni un savām domām, izjūtām un iekšējo pasauli, kas pieder tikai man”,” skaidro veselības centra “Vivendi” psihoterapijas rezidente dr. Agija Tomme.

Sākotnējā patība ir neapzināta un ķermeniska – tā ir bērna izjūta par ķermeni, ko ietekmē fizioloģisko vajadzību apmierināšanas kvalitāte. Vēlāk veidojas verbālā patība, kad bērns apgūst valodu – tā dod iespēju piešķirt savai pieredzei nozīmi un domāt simbolos.

Vecāku beznosacījuma mīlestība un kā fizisko, tā emocionālo vajadzību apmierināšana agrīnā vecumā ir pamats spēcīgas pašvērtības veidošanā.

Speciālisti apskatīja arī tēmu par nelabvēlīgām un traumatiskām bērnības pieredzēm, kas ietekmē pašvērtības veidošanos.

“Trauma ir gan viens neparedzams notikums, gan traumatiska situācija ilgākā laika periodā. Šīs pieredzes vieno tas, ka trauma izsmeļ cilvēka emocionālos resursus, un traumu nav iespējams notikuma brīdī pārstrādāt saprotamā veidā, kas noved pie bezspēcības. Izmisīga bezspēcība, savukārt, iedragā pašvērtību. Tomēr, jo spēcīgāka ir patība, jo vieglāk risināmas ir turpmākas dzīves grūtības – tas ir viens no iemesliem, kādēļ dažādi cilvēki atšķirīgi reaģē uz vienu traumatisku situāciju,” norāda veselības centra “Vivendi” psihoterapeite dr. Anastasija Kajandere.

Gadījumā, ja cilvēks cieš no zema pašvērtējuma, tad vispirms būtu jāsaprot tā iemesli – šādas jēgas piešķiršanai ir ārstniecisks efekts. Kā arī bieži palīdzoša ir uzdrīkstēšanās darīt to, kas ir būtisks, nevis izvairīties – jo tieši atkārtojumi veicina kompetences izjūtu un veiksmes stimulē pārliecību par sevi.

Diskusijas ieraksts ir pieejams šeit.