Dr. Agita Lazdiņa (Psihoterapeite, psihosomatiskās medicīnas ārste)
Dr. Anastasija Kajandere (Psihoterapeite)
Dr. Agija Tomme (Kalve) (Psihoterapeite)
Pasaules Veselības organizācijas ziņojumā secināts, ka 2016. gadā pasaulē vairāk nekā trīs miljoni cilvēku gāja bojā alkohola lietošanas dēļ un ka viens no katriem 20 nāves gadījumiem bija saistīts ar pārmērīgu alkohola lietošanu. Kopumā kaitīga alkohola lietošana rada vairāk nekā 5 % no globālā slimību sloga.
Viens iedzīvotājs patērēja 10,6 litrus reģistrētā absolūtā alkohola.
Ar alkohola lietošanu tieši saistīti 634 potenciāli zaudētie mūža gadi (vecumgrupā 15—64 gadi).
648 cilvēki miruši no slimībām, kas tieši saistītas ar alkohola lietošanu.
Pirmreizēji ārstēti 1634 alkohola atkarības pacienti.
Kopumā ārstēti 6006 pacienti ar alkohola atkarību
Pastāv cēloņsakarība starp alkohola kaitīgu lietošanu un dažādiem psihiskās veselības un uzvedības traucējumiem, turklāt alkohola lietošana ir cēlonis vairāk nekā 200 slimībām un traumām, tāpēc jebkurš pacients ar atkarību ir izaicinājums visos veselības aprūpes līmeņos, ko sevišķi apgrūtina noliegums — viens no galvenajiem ar atkarību sirgstoša pacienta aizsardzības mehānismiem. Bieži laicīgu palīdzības saņemšanu sarežģī ne tikai pacienta iekšējās barjeras un aizspriedumi, bet arī ārsta faktori, piemēram, zināšanu un laika trūkums.
Tā kā atkarību pacienti veido nozīmīgu pacientu daļu un ar tiem saistās diagnostiskas un terapeitiskas grūtības, rakstā aplūkoti biežākie atkarības pacientu psihiskās aizsardzības mehānismi, to izcelsme un atpazīšana, kā arī īsā intervence jeb stratēģija pārmērīgas alkohola lietošanas mazināšanai.
Alkohola atkarību konstatē, ja ir vairāki specifiski diagnostiskie kritēriji. Galīgo diagnozi par atkarību parasti nosaka tikai tad, kad trīs vai vairāk no uzskaitītajām pazīmēm pārdzīvotas vienlaicīgi vai ir saskaitāmas viena mēneša laikā, vai vienlaicīgi atkārtojas pēdējos 12 mēnešos (SSK–10 kritēriji alkohola atkarības sindroma noteikšanai):
1) stipra vēlēšanās vai kompulsīva tieksme lietot alkoholu;
2) grūtības kontrolēt alkohola lietošanas intensitāti, daudzumu, lietošanas sākumu un izbeigšanu;
3) alkohola abstinence, kas iestājas, kad alkohola lietošana ir pārtraukta vai samazināta, par ko liecina:
alkohola abstinences sindroms (trīce, nervozitāte, trauksme, svīšana, bezmiegs, paaugstināts asinsspiediens),
alkohola lietošana, lai samazinātu abstinences simptomus,
citu līdzekļu vai medikamentu lietošana šo simptomu mazināšanai;
4) pieaug panesība, tādējādi ir prasība pēc lielākām alkohola devām, lai sasniegtu efektu, kādu sākumā radīja mazākas alkohola devas;
5) alkohola lietošanas dēļ zūd citas dzīves baudas un intereses;
6) pastāvīga alkohola lietošana, kaut gan jau radušās negatīvas sekas (fiziskas, psihiskas, sociālas).