Publikācijas

Panikas lēkmes: simptomi un ārstēšana

Dr. med. Tarass Ivaščenko (Psihoterapeits, psihosomatikas ārsts)

Viena no smagākām somatoformas veģetatīvas disfunkcijas (veģetatīvās distonijas) izpausmēm ir panikas lēkmes. Lēkmes laikā rodas stipras bailes par to, ka var notikt kaut kas šausmīgs– cilvēkam šķiet, ka viņš var nomirt vai sajukt prātā. Zūd kontrole pār situāciju, un lēkmes nav iespējams prognozēt.

“Panikas lēkmes laikā notiek krasas vitālo rādītāju pārmaiņas: paātrinās sirdsdarbība, novēro elpas trūkumu, var būt sāpes krūškurvī, smakšanas sajūta, reibonis, nerealitātes sajūta. Nereti cilvēks mēģina aizbēgt no vietas, kur notika lēkme. Ja lēkme cilvēku piemeklē sabiedriskā transportā, darbā vai publiskā vietā, vēlāk cilvēks var mēģināt izvairīties no šādas situācijas. Cilvēks sāk koncentrēt savu uzmanību un domas uz sava ķermeņa norisēm, nespējot pilnvērtīgi nodoties darbam, mācībām, attiecībām, ikdienas darbībām, baidoties, ka simptomi visu sabojās,” norāda veselības centra “Vivendi” psihoterapeits un psihosomatikas ārsts dr. Tarass Ivaščenko.

            Parasti panikas lēkme ilgst aptuveni no 5 līdz 20 minūtēm, taču retākos gadījumos tās var būt arī līdz 2 stundām ilga. Lēkmi pavada bailes par tās atkārtošanos. Pēc lēkmes var saglabāties trīce, saspringums, nogurums vai arī atslābums un enerģijas trūkums. Tā var būt vienreizēja, bet bieži vien šāds lēkmes tomēr mēdz atkārtoties.

            Izvairīšanās no riska faktoriem (reāliem un pašizdomātiem) kļūst par cilvēka dzīves sastāvdaļu. Veidojas sava veida apburtais loks – palielinās riska faktoru daudzums, un cilvēkam ar katru reizi ir grūtāk iziet no mājas, jo ir milzīgas bailes par lēkmes atkārtošanos.

            Diagnostikā būtiska nozīme ir diferenciāldiagnostikai un organisko iemeslu izslēgšanai, tāpēc

nepieciešamas dažādu nozaru speciālistu konsultācijas, atkarībā no simptomiem:

-ģimenes ārsts;

-kardiologs;

-neirologs;

-endokrinologs u.c.

Laboratoriski izmeklējumi, kā piemēram, kalcija, magnija, kālija, dzelzs līmenis asinīs, kā arī nieru un aknu funkciju rādītāji.

Tomēr ir jāatceras, ka katrs pacients ir individuāls, tāpēc ir nepieciešama rūpīga izmeklēšana multidisciplinārā speciālistu komandā!

            Atkarībā no simptomu izpausmju smaguma dažos gadījumos līdz ar psihoterapiju un darbu, ko cilvēks pats veic ar sevi, var tikt nozīmēta medikamentozā terapija. Psihoterapija palīdz cilvēkam iepazīt savu emocionālo pasauli, izprast saikni starp ķermeni, domām un emocijām, kā arī attīstīt emocionālo inteliģenci. No psihoterapijas metodēm par efektīvākām tiek uzskatītas kognitīvi biheiviorālā terapija un psihodinamiskā psihoterapija. Psihoterapijā tiek analizēta pacienta personība, izskatīta viņa spēja risināt konkrētas situācijas un veidot attiecības. Psihoterapija palīdz ne tikai labāk izprast sevi, savas ķermeņa izjūtas, atrodot cēloņus neirozēm un atrisinot tos, bet arī palīdz paaugstināt emocionālo toleranci un stresa rezistenci, atrisināt sarežģījumus sociālā dzīvē, jo par laimīgiem un veseliem cilvēkiem mūs padara labvēlīgas un kvalitatīvas attiecības. Diezgan bieži psihoterapiju pastiprina ar medikamentozo ārstēšanu terapijas sākumposmā.

            Ko es pats varu darīt ?

Panikas lēkmju gadījumos var palīdzēt arī sekojošu metožu papildu izmantošana:

-autogēnais treniņš– zinātniski pamatota pašhipnozes metode, kuras mērķis ir līdzsvarot cilvēka organisma dabiskos mehānismus, mazinot stresu un neirozes. Šī metode nozīmē to, ka cilvēka ķermenis un prāts dziedina pats sevi;

-relaksācijas metodes;

-diafragmāla elpošana– dziļā elpošana, kas palīdz atjaunot izjaukto elpošanas ritmu, palīdz nomierināties un atgūt kontroli pār ķermeni;

- fizikālās procedūras– ultraskaņa, mikrostrāva, vakuums;

-ārstnieciskā vingrošana vai joga.

            Taču, ja nekas netiek mainīts savā ikdienā, dienas režīmā, domāšanā un uztverē, iekšējās (emocionālās) pasaules sakārtošanā un pilnveidošanā, pārtraucot medikamentozo terapiju, simptomi var atjaunoties. Tādēļ psihoterapijai un dienas režīma sakārtošanai ir būtiska nozīme.

            Nepieciešamas regulāras fiziskās aktivitātes. Fiziska slodze mazina iekšējo spriedzi, ierobežo adrenalīna un palielina endorfīna daudzumu asinīs. Nedrīkst aizmirst par naktsmiegu. Neregulārs miega un nomoda režīms destabilizē nervu sistēmu. Jāatrod laiks emocionālai atslodzei: pastaigas svaigā gaisā, tējas dzeršana vai relaksācijas vingrinājumi.

            Panikas lēkmes būtiski ietekmē ikdienu un dzīves kvalitāti, tādēļ to mazināšanai ir svarīgas arī dažādas radošās aktivitātes – dejošana, dziedāšana, teātra apmeklēšana, skriešana, patīkamas mūzikas klausīšanās. Tās palīdz izlādēt negatīvās emocijas, ko mēs uzkrājam dienas laikā.

Izārstēties no panikas lēkmēm ir iespējams!

Autors: dr. Tarass Ivaščenko


Mēs izmantojam sīkdatnes (cookies), lai nodrošinātu jums ērtāku un drošāku mājaslapas lietošanas pieredzi. Turpinot pārlūka sesiju vai nospiežot pogu «Piekrītu», jūs apstiprināt, ka piekrītat izmantot sīkdatnes. Jūs jebkurā laikā varat atcelt savu piekrišanu, mainot pārlūka iestatījumus un izdzēšot saglabātās sīkdatnes. Izvērsts Privātuma Politikas apraksts pieejams šeit.zzz