Publikācijas

Šizofrēnija ģimenes vai draugu lokā (Portāls "Ārsts.lv")

Dr. Liena Lapiņa (Grauda) (Psihiatre)

Šizofrēnija ir psihiska slimība, kas lielā mērā ierobežo funkcionēšanu, būtiski pasliktinot pacienta spēju darboties personīgajā, sociālajā un profesionālajā jomā. Šizofrēnija rada stresu gan pacientam, gan viņa ģimenei, tai ir nelabvēlīga ietekme uz pacienta un viņa radinieku psihisko un fizisko veselību un sociālajām aktivitātēm. Sarežģītā slimības daba un ietekme uz dažādiem personīgās un ģimenes dzīves aspektiem izraisa konfliktus un lielā mērā izjauc ģimenes struktūru un ierasto kārtību.

Pētījumi liecina, ka 50–80% šizofrēnijas pacientu dzīvo kopā ar ģimeni vai regulāri sazinās ar tuviniekiem. Mūsdienu sabiedrībā tieši ģimenes locekļi ir tie, kas visbiežāk uzņemas atbildību par pacienta ilgtermiņa aprūpi. Aprūpe ir grūts un nogurdinošs pienākums, kas izsmeļ tuviniekus fiziski, emocionāli un finansiāli. Turklāt lielākoties šīm ģimenēm nav pieejams vai ir pieejams nepietiekams ārējs atbalsts.

Šizofrēnija ir viena no smagākajām psihiskajām slimībām, ar kuru slimo apmēram 1% cilvēku visā pasaulē. Šizofrēnija ir nopietna, hroniska psihiska slimība, kas izpaužas ar domāšanas, uztveres, emocionālo reakciju un uzvedības izmaiņām. Šizofrēnija var gan sākties pēkšņi, gan attīstīties pakāpeniski.

Šizofrēnijas simptomi

Šizofrēnija var izpausties dažādi, bet ne visiem būs visi turpmāk minētie simptomi. Biežāk tai ir raksturīgas murgu idejas un/vai halucinācijas, tomēr dominējošie var būt arī negatīvie simptomi.

  • Murgu idejas – īstenībai neatbilstošas idejas, kuras nav iespējams mainīt ar racionāliem skaidrojumiem un acīm redzamiem pierādījumiem par to neatbilstību patiesībai.
  • Halucinācijas – visbiežāk – dzirdes halucinācijas, kad cilvēks dzird balsis galvā vai ķermenī, aiz sienas vai loga, reizēm no realitātē ar dzirdi nesasniedzamām vietām – citām planētām un zemēm. Balsis komentē, diskutē, pavēl, aprunā pacientu. Tās var būt gan pazīstamu, gan nepazīstamu cilvēku, arī sen mirušu cilvēku balsis. Šizofrēnijas pacientam tās šķiet reālas. Nereti balsis nosaka pacienta uzvedību, un to ietekmē viņš sāk izvairīties no sabiedrības, klusē, aizstāvas, muļķojas, veic neizprotamas kustības, taisa grimases.
  • Domāšanas traucējumi. Domāšana kļūst juceklīga un neloģiska. Tas var apgrūtināt komunikāciju.
  • Negatīvie simptomi šizofrēnijas gadījumā ir emociju, gribas, motivācijas un interešu trūkums. Pacients norobežojas, nespēj izjust prieku un citas pozitīvas emocijas. Var zust arī interese par personīgo higiēnu.
  • Kognitīvie simptomi – uzmanības, atmiņas un koncentrēšanās spēju traucējumi. Pacients nespēj plānot, organizēt un uzsākt mērķtiecīgas aktivitātes, ātri nogurst, nespēj koncentrēties un pietiekami veikli uztvert un apstrādāt jaunu informāciju. Valoda kļūst nabadzīga, ir grūti veidot raitu stāstījumu, veidot asociācijas, radoši domāt un darboties, saprast jokus.

Lasīt visu publikāciju


Mēs izmantojam sīkdatnes (cookies), lai nodrošinātu jums ērtāku un drošāku mājaslapas lietošanas pieredzi. Turpinot pārlūka sesiju vai nospiežot pogu «Piekrītu», jūs apstiprināt, ka piekrītat izmantot sīkdatnes. Jūs jebkurā laikā varat atcelt savu piekrišanu, mainot pārlūka iestatījumus un izdzēšot saglabātās sīkdatnes. Izvērsts Privātuma Politikas apraksts pieejams šeit.zzz