Publikācijas

Sociālā distancēšanās – emocionālā tuvība (Dr. Anurag Mishra M.D. )

It īpaši šobrīd, kad pasauli skārusi pandēmija, sociālā distancēšanās ir nepieciešama ne vien tāpēc, lai pasargātu savu, bet arī savu mīļo un sabiedrības veselību kopumā. Sociālā distancēšanās šobrīd faktiski ir vienīgais pašlaik pierādītais veids, kā visefektīvāk pārtraukt jaunā koronavīrusa izraisītās saslimšanas Covid-19 tālāku izplatīšanos. 

Bez šaubām – sociālās distancēšanās ievērošana var būt sarežģīta un šādā brīdī var rasties apskaidrība par to, ko patiesi nozīmē sociālā karantīna. 

Sākumā karantīna un pašizolācija var šķist uzjautrinoša – beidzot taču ir tik daudz brīvā laika, lai paveiktu visus mūžam atliktos mājas darbus. Beidzot varam veltīt laiku paši sev: noskatīties seriālu, izlasīt kādu sen plānotu grāmatu, pat sakārtot drēbju skapi, lai tas vairāk nelīdzinātos kara laukam... Tomēr dažas dienas karantīnas apstākļos un mēs jau cerīgi lūkojamies ārdurvju virzienā. Sāk pietrūkt ierastās ikdienas – pastaigas, satikšanās ar draugiem, radiniekiem, došanās uz sporta klubu vai iemīļotajām izklaides vietām. Vēlamies vienkārši brīvi elpot gaisu, nebaidoties, ka to elpojuši arī citi cilvēki. 

Izmisums dažkārt var radīt pārgalvību noteikumu neievērošanā un realitātes noliegšanā, tādēļ arī bieži vien cilvēki vieglprātīgi dodas ārpus mājām, spītīgi ignorējot faktu, ka inficēšanās riskam pakļauj ne vien sevi, bet arī savus līdzcilvēkus. 

Mēs dzīvojam ļoti modernā pasaulē, kur patiesībā viss ir ļoti cieši saistīts – valstis, tirdzniecība, tūrisms un arī mēs paši viens ar otru, ko nodrošina internets un dažādi sociālie mediji. Jaunais koronavīruss šo saistību ir teju vai pilnībā pārtraucis. Daudzu valstu robežas ir slēgtas – ceļošana nav iespējama, tūrisms ir apstājies, lidostas ir slēgtas, kruīza kuģi pietauvojušies ostās. Esošā situācija kādam varētu asociēties ar Dantes pirmo elles loku, kur cilvēkiem liegta priecāšanās. 

Cilvēks ir sabiedriska būtne un patiesībā viens no drastiskākajiem soda mēriem ir ieslodzījums kādā noteiktā vietā vai telpā. Tas var radīt psihoemocionālu slogu, kādu iedzenot pat pilnīgā ārprātā. 

Savstarpēja socializēšanās ir viena no cilvēka pamatvajadzībām un tās liegšana var izraisīt nopietnas problēmas jo īpaši neaizsargātiem cilvēkiem, kuri nejūtas emocionāli stabili. 

Jāizmanto tehnoloģiju sniegtās priekšrocības

Šajā periodā ir īpaši svarīgi izmantot tehnoloģiju sniegtās priekšrocības, kā arī censties novērst to ļaunprātīgu izmantošanu.

Mēs ļoti viegli varam iedzīvoties paranojā, nokļūstot bezpalīdzības un depresijas upuru lomā, nemitīgi sekojot līdzi aktuālajai informācijai par vīrusa izplatības ātrumu, jauniem saslimšanas gadījumiem un postažu, ko tas rada ekonomikas u.c. nozarēm. Šādā brīdī ir svarīgi stiprināt savstarpējās attiecības ar ģimenes locekļiem, draugiem un sabiedrību kopumā. Mums ir jābūt vienotiem, lai grūtības būtu vieglāk pārvaramas.

Indijas premjers Narēndra Modi pirmais spēra soli jauno tehnoloģiju izmantošanas virzienā, noorganizējot video konferenci ar SAARC valstu līderiem. Mēs savā ikdienā varam rīkoties līdzīgi, nezaudējot socializēšanos spēju pavisam: 

1. Regulāri sazinies ar draugiem un radiem. Pēc iespējas biežāk izmanto lietotnes, kas nodrošina video zvana funkciju, jo cilvēkiem ir svarīgi redzēt vienam otru, pat ja nevar pieskarties vai apskauties. 

2. Izveido vai uzturi aktīvu komunikāciju dažādos grupu čatos ar saviem studiju biedriem, ģimeni, draugiem u.c. līdzcilvēkiem. Šādā veidā regulāri uzturēsi pozitīvu garu un mazināsi trauskmainību. 

3. Turpini komunicēt un kontaktēties ar citiem cilvēkiem virtuālajā vidē, piemēram, sociālajā tīklā Facebook.com, jo Tu taču nekad nevari zināt, ka tieši tas, ko esi iemācījies vai sapratis no savas pieredzes, kādam citam var būt noderīgi un tieši īstajā brīdī. 

4. Palīdzi cilvēkiem ar ierobežotām pārvietošanās un kustību iespējām. Tu vari palīdzēt ar pārtikas, zāļu vai citu pirmās nepieciešamības preču nogādāšanu pie namdurvīm. Neaizmirsti regulāri sazināties ar šiem cilvēkiem, lai pavaicātu, kā klājas. 

5. Regulāri kontaktējies arī ar tiem, kuri dzīvo vieni. Zvans reizi dienā būs tieši laikā, jo, iespējams, pazvanīsi īstajā brīdī, kad cilvēkam būs nepieciešama mediķu palīdzība. Pierādīts, ka regulāra klausīšanās otra cilvēka balsī var uzmundrināt, ļaujot atbrīvoties no vientulības sajūtas un negatīvām emocijām. 

! Ja tomēr jūti, ka paša spēkiem nespēsi pārvarēt psihoemocionālo diskomfortu, grūtā brīdī atbalstu vari saņemt, zvanot uz diennakts krīzes tālruņiem: 67222922 vai 27722292.

Sociālā distancēšanās nozīmē fizisku, nevis emocionālu atturēšanos vienam no otra. Koronavīruss – "Karuna" (līdzjūtības) vīruss var tikt iznīdēts ar empātisku attieksmi un laipnību vienam pret otru un nāciju kopumā. 

 

Raksta autors: Dr. Anurag Mishra M.D. 


Mēs izmantojam sīkdatnes (cookies), lai nodrošinātu jums ērtāku un drošāku mājaslapas lietošanas pieredzi. Turpinot pārlūka sesiju vai nospiežot pogu «Piekrītu», jūs apstiprināt, ka piekrītat izmantot sīkdatnes. Jūs jebkurā laikā varat atcelt savu piekrišanu, mainot pārlūka iestatījumus un izdzēšot saglabātās sīkdatnes. Izvērsts Privātuma Politikas apraksts pieejams šeit.