Publikācijas

Sociālo prasmju attīstīšana caur spēlēm un uzdevumiem

Kristīne Vende-Kotova, Dr.psych. (Deju un kustību terapeite)

Cilvēkiem, izdzirdot vārdu salikumu "deju un kustību terapija", domās sāk raisīties dažādas asociācijas. Veselības centra "Vivendi" sertificēta deju un kustību terapeite Kristīne Vende-Kotova sarunas laikā pastāsta vairāk par savu profesiju, tās specifiku un individuālām izvēlēm. 

"Deju un kustību terapija ir profesijas, kuras mērķis ir risināt dažādas gan emocionāla, gan sociāla un arī fiziska rakstura grūtības un problēmas. Tā ietver psiholoģiskās konsultēšanas aspektus, kā arī specifiskas metodes un tehnikas, kas raksturīgas tieši šai mākslas terapijas specializācijai," profesijas būtību skaidro speciāliste, piebilstot, ka terapija ir piemērota kā bērniem, tā arī pieaugušajiem un pat senioriem, tomēr katrā vecuma grupā ir savas nianses, kas jāņem vērā. Piemēram, strādājot ar bērniem, tie vairāk ir dažādi uzdevumi un spēles, caur kuriem tiek panākts nepieciešamais rezultāts. 

Kristīnes profesionālais ceļš aizsākās ar izvēli sākotnēji studēt psiholoģiju, jo allaž interesējušas cilvēku savstarpējās attiecības. Studiju laikā speciāliste sākusi strādāt "Dzintarkrasta servisā" par psihologa asistenti, paralēli apmeklējusi arī Indras Majores-Dūšeles (sertificēta deju un kustību terapeite red.) un Sergeja Ostrenko radošās izpētes laboratoriju, kur tika pielietotas dažādas deju un kustību terapijas metodes. Tās Kristīni ļoti uzrunājušas, un viņa sapratusi, ka tieši deju un kustību terapija ir tas, ko vēlētos apgūt padziļināti. 

"Tolaik deju un kustību terapijai bija atsevišķs lekciju kurss, un tas mani ieinteresēja," atmiņās dalās terapeite. Pēc tam viņa strādājusi par psiholoģi, tomēr šķitis, ka tikai ar sarunu vien, process neiet tik raiti uz priekšu kā gribētos, it sevišķi strādājot ar bērniem. 

"Uzzināju, ka eksistē deju un kustību terapija, taču tajā laikā tā vēl nebija profesija. Arī Latvijā nebija specializētas programmas, kur apgūt šo terapiju, līdz ar ko devos studēt uz Londonu. Kad atgriezos atpakaļ mājās, šeit arī jau bija izveidojusies specializēta studiju programma, kas piedāvāja iespēju strādāt savā profesijā," atceras Kristīne. 

Veselības centrā "Vivendi" Kristīnes pacienti ir bērni – vecumā no 3 gadiem līdz pat pusaudžu vecumam. 

Nākot uz pirmo tikšanos, speciāliste iesaka ņemt līdzi visus atzinumus un dokumentus, ja līdz šim ir būts vēl pie kādiem speciālistiem, jo tas palīdz redzēt un saprast kopainu. Arī pašiem pacientiem (vai viņu vecākiem) pirms tam ir būtiski apdomāt un saprast, kāds ir mērķis un vajadzība, ko vēlas risināt ar deju un kustību terapiju. 

"Dažkārt pašam sev atbildēt uz šādiem jautājumiem ir visai sarežģīts uzdevums. Tas, ka, piemēram, vecākiem neizdodas izveidot emocionāli siltas attiecības ar savu bērnu vai atvase slikti uzvedas, ir jau sekas. Taču ļoti būtiski ir iedziļināties esošajā situācijā, paanalizēt, kāpēc tā ir izveidojusies. Šādā veidā būs arī vieglāk saprast to, kāda palīdzība tiek sagaidīta no speciālista," aicina speciāliste. 

Grūtību risināšana radošā veidā 

"Bērni līdz 4 gadu vecumam terapiju parasti apmeklē kopā ar kādu no vecākiem, jo šādā veidā var uzlabot abu savstarpējās attiecības un stiprināt emocionālo saikni. Piemēram, palīdzēt mammai pieskaņoties bērnam, izprast viņa būtību un uzvedību," skaidro Kristīne. 

Vecākiem bērniem, apmeklējot deju un kustību terapiju, ir iespēja atbalstošā vidē un radošā veidā risināt dažāda veida problēmas. Piemēram, ja ir grūtības veidot kontaktu ar saviem vienaudžiem vai apkārtējiem līdzcilvēkiem, grūtības ievērot fiziskas un sociālas robežas un kontrolēt savu uzvedību/rīcību vai pastāv koncentrēšanās grūtības.

"Mēs kopā, caur dažādām spēlēm un uzdevumiem, trenējam nepieciešamās prasmes. Ja, piemēram, tiek novērotas emocionāla rakstura grūtības, kas jau ir tuvāk depresīvām izpausmēm, varam meklēt cēloņus un risinājumus, kā ar radušos situāciju tikt galā. Terapijas rezultāti ir atkarīgi no katra individuālās problēmas un vēlamā sasniedzamā rezultāta," terapijas būtību skaidro speciāliste. 

Ja tiek nozīmēta īstermiņa terapija (10 reizes), tad vienmēr ir nepieciešams uzstādīt kādu konkrētu mērķi, kas jāsasniedz noteiktā laika posmā. 

"Piemēram, uz terapiju atnāk cilvēks (parasti pieaugušais) un saka: "Es jūtos nelaimīgs, vēlos justies labāk un tikt pāri šādām emocijām" – šis ir ļoti plašs mērķis, kur no sākuma nepieciešams saprast un precizēt, ko cilvēkam vispār nozīmē "justies labāk". Šāda veida mērķi, visticamāk, prasītu daudz vairāk laika un ar 10 terapijas reizēm būtu par maz," stāsta deju un kustību terapeite. Tādā gadījumā vai nu nepieciešams vienoties par lielāku sesiju skaitu, vai arī jāpārformulē mērķis, kas būtu piemērotāks un vieglāk īstenojams īstermiņa terapijai. 

Par vislielāko gandarījumu savā profesijā Kristīne min ikkatru progresu, kas tiek sasniegts un piedzīvots. 

"Tad, kad es redzu, ka bērni "atplaukst", ka viņiem mainās savstarpējās attiecības, es patiešām jūtos no sirds laimīga," pauž Kristīne. 

Visa pamatā – būt empātiskam 

Skaidrs, ka ikvienā profesijā ir nepieciešamas dažādas prasmes un iemaņas. Daļu no tām var apgūt, piemēram, studiju laikā, tomēr ļoti daudz kas ir atkarīgs no katra individuālās personības un rakstura iezīmēm. 

"Deju un kustību terapeitam ir jāpiemīt spējai veidot kontaktu, izprast, iedziļināties un jābūt vēlmei palīdzēt no sirds, nevis tikai pienākuma pēc," ir pārliecināta speciāliste. 

Raugoties nākotnē, Kristīne cer, ka deju un kustību terapija varētu attīstīties arī izglītības jomā, lai to varētu pielietot darbā ar dažādiem bērniem gan internātskolās, gan specializētajās un vispārizglītojošās mācību iestādēs. 

Ja arī tev šķiet, ka tu vēlētos savu nākotni saistīt ar psiholoģiju vai mākslu terapiju, Kristīne iesaka apmeklēt dažādus pulciņus, jo tie var sniegt plašāku redzējumu un sajūtu par to, kāda joma raisa vislielāko interesi. 

"Ieteiktu apmeklēt arī "Ēnu dienas", jo tā ir ļoti noderīga pieredze, par ko pārliecinājušies ļoti daudz jauniešu. Ja studē bakalaura programmā, bet esi pārliecināts, ka vēlēsies iegūt arī maģistra grādu, ir vērts iejusties klienta ādā, paskatoties uz savu interesējošo jomu no citādākas perspektīvas," intervijas noslēgumā teic Kristīne. 


Mēs izmantojam sīkdatnes (cookies), lai nodrošinātu jums ērtāku un drošāku mājaslapas lietošanas pieredzi. Turpinot pārlūka sesiju vai nospiežot pogu «Piekrītu», jūs apstiprināt, ka piekrītat izmantot sīkdatnes. Jūs jebkurā laikā varat atcelt savu piekrišanu, mainot pārlūka iestatījumus un izdzēšot saglabātās sīkdatnes. Izvērsts Privātuma Politikas apraksts pieejams šeit.zzz