Publikācijas

Emociju daudzveidība un izpaušanas iespējas

Daiga Zadināne (Klīniskā un veselības psiholoģe, EMDR terapijas metodes lietotāja (2. līmenis))

Emociju jēdziena skaidrojums agrāk un tagad Ilgu laiku valdīja uzskats, ka emocijas ir reakcijas uz notiekošo un emociju pieredze un izpausmes ir universālas dažādās kultūrvidēs (Darwin, 1872; Ekman, 1992). Tika pieņemts, ka ir kāda pamata emociju kopa, no kuras izriet...

Lasīt vairāk


Dabas dziedinošais spēks

Sandra Slūka (Klīniskā psiholoģe)

“Veselā miesā vesels gars” – tā skan viena no mūsu senču gudrībām un ne velti. Fiziskā un psihiskā veselība iet roku rokā, tādēļ ir svarīgi rūpēties par tām abām vienlaicīgi un regulāri. Labs miegs, ēdiens un fiziskās aktivitātes ir trīs būtiski aspekti...

Lasīt vairāk


Saprast kauna sajūtu emocionāli vardarbīgās attiecībās

Zinta Tiļļa-Zirne (Klīniskā psiholoģe)

Emocionālā vardarbība ir apzināti radīta emocionālā spriedze un ciešanas otram cilvēkam. Labklājības ministrijas mājaslapā minēts, ka vidēji no emocionālās vardarbības ģimenē cieš katra trešā sieviete un katrs piektais vīrietis. Emocionālo vardarbību...

Lasīt vairāk


FoMO jeb bailes palaist garām

Dr. Dmitrijs Mjasņikovs (Rezidents psihoterapijā, psihosomatiskajā medicīnā)

Kas ir FoMO? FoMO jeb bailes palaist garām (angl. fear of missing out) ir salīdzinoši nesen mūsu kultūrā iegājies  vārdu savienojums. To visbiežāk pielieto sociālo tīklu kontekstā, taču tas potenciāli izmantojams arī plašākās ikdienas situācijās. FoMO var...

Lasīt vairāk


Pieredzēt mobingu darba vietā #2

Zinta Tiļļa-Zirne (Klīniskā psiholoģe)

Kā pamazām izlauzties no mobinga “slazda”? Cilvēki uz pieredzētu mobingu var reaģēt atšķirīgi, ņemot vērā šādus faktorus:  Cik smaga ir mobinga pieredze, piem., tās ilgums (no nedēļām, mēnešiem līdz pat gadiem); Cik...

Lasīt vairāk


Pieredzēt mobingu darba vietā #1

Zinta Tiļļa-Zirne (Klīniskā psiholoģe)

“Es nesaprotu, kas īsti notika, kāpēc esmu pelnījis tādu attieksmi, ko es izdarīju nepareizi?”, “Man ir fiziski slikti, domājot, ka pirmdien būs atkal jāiet uz darbu un jāredz kolēģi”, “Es nesaprotu, ko man darīt tālāk – iet prom no darba vai...

Lasīt vairāk


Man ir sajūta, ka es nevienam nepatīku

Dr. Katrīna Sāre (Rezidente psihoterapijā, psihosomatiskajā medicīnā)

Iespējams, ka liela daļa no mums kādreiz ir izjutuši šo pārliecību par sevi. Šīs jūtas ir patiesas un dziļas. Kaut arī tas šķiet tik saprotami un universāli, bieži, nonākot spēcīgās nepatīkamās emocijās, mums rodas sajūta, ka savās izjūtās esam...

Lasīt vairāk


Dažādu psihisko traucējumu raksturojums perinatālājā periodā

Dr. Linda Rubene (Psihiatre)

Kļūšana par vecākiem ir īpaša pieredze, kas sevī ietver gaidas, prieku un dažādus izaicinājumus. Tajā pašā laikā ir svarīgi atzīmēt, ka šis pārmaiņu periods var sev nest līdzi sarežģītas psiholoģiskas un emocionālas pārmaiņas. Perinatālais...

Lasīt vairāk


Vardarbība: kādi faktori to veicina un kā mazināt vardarbīgas izpausmes

Daiga Zadināne (Klīniskā un veselības psiholoģe, EMDR terapijas metodes lietotāja (2. līmenis))

Lai gan vardarbīgas rīcības vēsture ir sena, karš nav eksistējis vienmēr. Ideja par mežonīgu, vardarbīgu aizvēstures cilvēku patiesībā ir mīts, kas radies 19. gadsimta otrajā pusē un kura mērķis bija akcentēt cilvēces progresu. Patiesībā vardarbību var...

Lasīt vairāk


Kas ir pašsavainošanās?

Kristīne Dūdiņa (Klīniskā psiholoģe, KBT terapeite)

Pašsavainošanās ir uzvedība, kad cilvēks apzināti, pēc brīvas gribas nodara sev fiziskus bojājumus, piemēram, skrāpē, griež, sit, kož, dedzina vai citos veidos nodara sev pāri, bet nerada bīstamību dzīvībai. Tomēr bīstamības kritērijs nav viennozīmīgs. Ar laiku...

Lasīt vairāk


Psihosomatiskie traucējumi – mūsu apspiesto emociju rezultāts (Portāls 1188.lv, 2022.gada novembris)

Cilvēka ķermenim un psihei ir saikne. Katra saslimšana jāvērtē ne tikai no fiziskā aspekta, bet uzmanība jāpievērš arī psoholoģiskiem un sociāliem iemesliem.Veselības centra Vivendi psihoterapeiti un speciālisti psihosomatiskajā medicīnā skaidro – kā rodas...

Lasīt vairāk


Kā pārvarēt bailes, trauksmi un citas negatīvas sajūtas

Source: arturmarciniecphotos Spraigie notikumi, kas šobrīd norisinās Ukrainā, ir radījuši emocionālu šoku arī daudziem no mums šeit, Latvijā – no bailēm un bezpalīdzības līdz dusmām, naidam un vēlmei palīdzēt grūtībās...

Lasīt vairāk


Covid-19 pandēmijas ietekme uz veģetatīvo distoniju

Somatoforma veģetatīvā distonija ir mūsdienu gadsimta slimība, ar ko saskaras aizvien vairāk cilvēku. Tā ir viena no saslimšanām, kas var attīstīties arī šajā laikā – kad daudzu ikdiena ir kļuvusi citādāka. Rakstā apkopota informācija par veģetatīvo...

Lasīt vairāk


Vairāk nekā 200 cilvēki vecumā no 54 gadiem apguvuši zināšanas un prasmes fiziskās un psihoemocionālās veselības stiprināšanai

2021. gada novembrī noslēdzās pēdējais no 20 bezmaksas izglītojošiem un praktiskiem nodarbību cikliem “Mani resursi spēkam, labklājībai, veselībai”, ko 11 mēnešu garumā organizēja Veselības ministrija sadarbībā ar veselības centru...

Lasīt vairāk


Vairāk nekā 250 jaunie un topošie vecāki izmantoja iespēju apgūt iemaņas savu iekšējo resursu stiprināšanai un psihiskās veselības veicināšanai

2021. gada novembrī noslēdzās pēdējais no 25 bezmaksas izglītojošo un praktisko nodarbību cikliem “Es, mēs un mūsu mazulis. Emocionālie izaicinājumi un risinājumi topošajiem un jaunajiem vecākiem”, ko gada garumā visā Latvijā organizēja Veselības...

Lasīt vairāk


Stress, nepatīkamas emocijas un pārēšanās

Aija Bahmane (Uztura speciāliste)

Satraukums, neziņa, izolētība ir tikai dažas no izjūtām, ko cilvēks var piedzīvot it īpaši šobrīd, šajā neparastajā laikā, kad emocionālais fons daļai sabiedrības var būt ļoti nomācošs. Kā lai sevi mierina un atslābinās?...

Lasīt vairāk


Trauslā ilūzija jeb Kā pamanīt, ka bērnam ir nopietni ēšanas traucējumi? (Žurnāls "Annas Psiholoģija", 2020. gada jūnijs )

Dr. Ilze Mežraupe (Psihoterapeite, psihiatre)

Nereti ēšanas traucējumi ir novērojami jau diezgan agrā vecumā: 12-14 gados. Šajā laika periodā bērns pārtop par pusaudzi, līdz ar to var rasties dažādas neskaidrības gan par savu fizisko izskatu, gan arī par emocionālo pasauli. Veselības centra Vivendi psihiatre un...

Lasīt vairāk


Ieteikumi krīzes sitāciju pārvarēšanā

Kristīne Dūdiņa (Klīniskā psiholoģe, KBT terapeite)

Krīze ir stāvoklis, kurā cilvēks dažādus notikumus uztver kā nepanesamas grūtības, kas pārsniedz ierasto rīcību situāciju risināšanā. Nenoliedzami, ka šāds stāvoklis rada papildu stresu, kas, savukārt, var veicināt dažādu psihoemocionālo saslimšanu...

Lasīt vairāk


Viltus ziņu ietekme uz psihoemocionālo veselību pandēmijas laikā

Kristiāna Kalniņa (Mg.Psych. klīniskā un veselības psiholoģe)

Publiskajā telpā ik dienu ir pieejams milzīgs informācijas apjoms saistībā ar Covid-19 infekcijas pandēmiju. Daļa no ziņām satur nepatiesu vai nepārbaudītu informāciju, tādējādi maldinot visu sabiedrību. Lasot nepatiesu informāciju un tai uzticoties, cilvēks var sākt izjust...

Lasīt vairāk


Pavasara psiholoģiskie efekti

Kad sākas pavasaris, arī mēs ar savām maņām saredzam, sadzirdam, sajūtam un saožam apbrīnojamās gadalaika pārmaiņas. Uz tām reaģē ne tikai mūsu maņu orgāni, bet arī iekšējie procesi – mazāk laika veltām miegam, iespējams, garastāvoklis kļūst pacilātāks,...

Lasīt vairāk


Aiz katrām bailēm slēpjas veiksme jeb kā pārvarēt trauksmi, kas traucē pilnveidoties

Bieži šķiet, ka starp mums un mūsu sapņiem vai iecerēm ir nepārvarama siena. Cilvēki, kuri vēlas sasniegt savu iecerēto mērķi vai uzsākt kaut ko jaunu, nereti vien svārstās un jūtas ndroši. Šāds īss šaubu un pārdomu mirklis ir pavisam normāls –...

Lasīt vairāk


5 ieteikumi emocionālās labsajūtas uzlabošanai

Sācies jauns gads – ikviens no mums ir apdomājis, kādus mērķus un ieceres vēlētos šogad īstenot, tomēr neaizmirsīsim, ka veselībai un labsajūtai vajadzētu būt prioritātei.  5 ieteikumi emocinālās labsajūtas uzlabošanai, kas var palīdzēt justies...

Lasīt vairāk


Kāpēc depresija visvairāk nomāc vecumdienās (Avīze )

Dr. Marina Veģere (Psihiatre)

Depresija teju klusi un nemanāmi mēdz ielauzties arī senioru ikdienā. Kā laikus pamanīt izmaiņas cilvēka uzvedībā un ko darīt, lai novērstu slimības attīstību, skaidro Veselības centra Vivendi psihiatre dr. Marina Veģere.    Lasīt rakstu

Lasīt vairāk


Antidepresanti + grūtniecība? (Žurnāls )

Dr. Inga Albrekte (Psihiskās veselības aprūpes virziena vadītāja, psihiatre un psihoterapeite)

Veselības centra psihiatre un psihiskās veselības virziena vadītāja dr. Albrekte skaidro, kas būtu jāņem vērā, lietojot antidepresantus, ja ir iestājusies grūtniecība vai tā tiek plānota.    Lasīt rakstu

Lasīt vairāk


Mēs izmantojam sīkdatnes (cookies), lai nodrošinātu jums ērtāku un drošāku mājaslapas lietošanas pieredzi. Turpinot pārlūka sesiju vai nospiežot pogu «Piekrītu», jūs apstiprināt, ka piekrītat izmantot sīkdatnes. Jūs jebkurā laikā varat atcelt savu piekrišanu, mainot pārlūka iestatījumus un izdzēšot saglabātās sīkdatnes. Izvērsts Privātuma Politikas apraksts pieejams šeit.zzz