Migrēna

Migrēna

Migrēna ir viena no izplatītākajām primārajām galvassāpēm. Tā ir saslimšana, kurai raksturīgas mokoši stipras galvassāpju lēkmes, kuras bieži nereaģē uz parastiem pretsāpju līdzekļiem un kuras ilgst vidēji no 4 līdz pat 72 stundām. Migrēnas lēkmes var piemeklēt jebkuru, biežāk sievietes un jauniešus. No migrēnas vidēji cieš 13% visas pasaules iedzīvotāju, ar migrēnu sirgst 4–12% bērnu.

Migrēnas lēkmes laikā izšķir četras fāzes: priekšvēstneši, aura, galvassāpes unatlieku parādības.

Priekšvēstneši parasti parādās dažas stundas vai dienas pirms galvassāpēm, tie var izpausties kā garastāvokļa izmaiņas, miegainība, sirdsklauves, depresija vai citas izpausmes. Nākamo fāzi jeb auru piedzīvo viena trešdaļa migrēnas slimnieku. Aurai raksturīgas savdabīgas sajūtas no 2 līdz 60 minūtēm pirms migrēnas kā, piemēram, redzes, jušanas vai runas traucējumi.
 

Galvassāpju fāzē cilvēki izjūt parasti šādus simptomus:

• sāpes ilgst vairākas stundas, bet dažkārt pat vairākas dienas
• sāpes var būt vienā vai abās galvas pusēs (visbiežāk deniņu un pieres rajonā)
• sāpes mēdz pastiprināties un kļūt pulsējošas
• gaisma, skaņa vai smarža rada diskomforta sajūtu
• mēdz būt grūti veikt fiziskas darbības
• sevišķi stipras galvassāpes var izraisīt nelabu dūšu un/vai vemšanu.

Pēdējā migrēnas fāze ir atlieku parādības, kas parādās pēc migrēnas lēkmes, ilgst vidēji vienu stundu un izpaužas kā vājums, paaugstināta uzbudināmība un jutīgums, miegainība vai apātija un koncentrēšanās spēju samazināšanās.

Savukārt, bērni var piedzīvot migrēnas lēkmes, kas ir līdzīgas pieaugušo, taču tās mēdz būt īsākas un biežāk ietekmē kuņģa un zarnu darbību, radot diskomforta sajūtu, nelabu dūšu vai caureju. Dažreiz bērni šīs sajūtas izjūt bez galvassāpju klātbūtnes, kas padara diagnostiku vēl sarežģītāku.

Turpretim stipru galvassāpju esamība 15 dienas mēnesī, no kurām vismaz 8 ir migrēnas lēkmes, vismaz 3 mēnešus gadā, tiek dēvētas par hronisku migrēnu. Hroniskas migrēnas gadījumā ir nepieciešama nopietna medicīniska palīdzība.
 

Migrēnas cēloņi un provocējošie faktori

Izpratne par migrēnas būtību gadu garumā ir ievērojami mainījusies, noskaidrojot, ka migrēna ir slimība, kas saistīta ar daudziem fizioloģiskiem aspektiem, tai skaitā centrālo nervu sistēmu, neirotransmiteriem un citiem ķīmiskiem savienojumiem smadzenēs. Tiek uzskatīts, ka migrēna ir neirovaskulāra saslimšana, kuras laikā cieš gan asinsvadu, gan nervu sistēma.

Izmantojot jaunākās tehnoloģijas, atklāts, ka migrēnas lēkmju laikā noteiktos smadzeņu apgabalos palielinās aktivitāte. Tāpat noskaidrots, ka cilvēkiem, kuriem migrēnas lēkmes ir biežas, novērota smadzeņu pelēkās vielas samazināšanās tajās smadzeņu daļās, kas atbildīgas par sāpēm.

Viens no neatbildētajiem jautājumiem joprojām ir: vai smadzeņu pelēkā viela sāpju apgabalos samazinās tieši biežo migrēnas lēkmju dēļ vai arī pie vainas ir lielās zāļu devas, kuras pacienti lieto?

Lai arī pētījumi par migrēnas izcelsmi intensīvi turpinās, vēl aizvien nav noskaidrots konkrēts cēlonis, kas atbildīgs par šīs slimības rašanos. Taču ir vairāki būtiski un pamatoti pieņēmumi (teorijas / hipotēzes?):

Pārmantota vairāku gēnu kombinācija

Pastāv samērā liela iespēja pārmantot migrēnu. Pētījumi liecina, ka ir ģimenes, kurām ir konkrētu gēnu kombinācija, kas izraisa migrēnas lēkmes, taču migrēnas mantošana var atšķirties no paaudzes paaudzē. Gēni, kas izraisa retas migrēnas formas, ir identificēti, savukārt gēni, kas atbildīgi par izplatītām migrēnas formām, vēl nav atklāti.

Izmainīti nervu impulsi

Galvenie par galvassāpēm atbildīgie nervi ir trīszaru nervs un pakauša nervs. Trīszara nerva pirmā zara atzars aiziet uz pieri un uzacu rajonu. No zara, kas virzās uz augšžokli un apakšžokli, mazs atzars aiziet uz deniņiem. Galvas aizmugurējā daļā sāpju sajūtas saistītas ar pakauša nerviem. Galvas aizmugurējā daļā sāpju sajūtas saistītas ar pakauša nerviem. Šīs arī ir tās vietas, kur lokalizējas galvassāpes. Un tiek pētīts, kādā veidā, iesaistoties šiem nervu atzariem, process, kas norisinās smadzeņu vielā, izsauc sāpes galvā. Iespējams, ka, ārstējot galvassāpes, jāstimulē tieši trīszaru nerva atzarus.

Dzīves režīms

Nenoliedzamas migrēnas cēloņsakarības ir atrodamas cilvēku izvēlētajā vai radītajā dzīves režīmā. Migrēnas progresivitāte vai pat rašanās ir saistīta ar mūsu prātu, emocijām un vispārējo mijiedarbību ar apkārtējo vidi. Cilvēki, kuri cieš no migrēnas, ir emocionālāki, jutīgāki pret kairinājumiem, stresu, atkarību izraisošām vielām un miega režīma izmaiņām; viņu smadzenēs elektriskās aktivitātes norisinās mazliet citādāk.

Pastāv arī vairāki bieži novēroti trigeri jeb migrēnas lēkmju provocējošie faktori, kurus būtu vēlams individuāli izvērtēt, lai mazinātu migrēnas lēkmju rašanos vai to intensitāti:

• stress
• nepilnvērtīgs uzturs vai retas/iztrūkstošas ēdienreizes
• specifiski pārtikas produkti (biežāk tādi, kas satur kofeīnu, tiramīnu, alkoholu, mononātrija glutamātu)
• neveselīgs miega režīms (par daudz vai par maz miega, izjaukts miega režīms, piemēram, darba maiņu grafika dēļ)
• hormonālie faktori (mēnešreizes, kontracepcijas tabletes, hormonu aizvietojošā terapija, menopauze)
• pārmērīga piepūle: gan fiziskā, gan garīgā
• pārmērīgu emociju uzplūdumi (piemēram, dusmu lēkmes vai skumjas)
• apkārtējie apstākļi (skaļi trokšņi, spilgtas/mirgojošas gaismas, stipras smaržas, smacīgs gaiss u.tml.)
• laika apstākļu izmaiņas.

Tomēr būtiska nozīme ir tam, kā cilvēks uztver un sadzīvo ar savu slimību. Vairumā gadījumu migrēna cilvēku pavada visu mūžu, taču ar pareizi piemeklētu režīmu, ko izstrādā sadarbībā ar speciālistiem un tā ievērošanu, migrēnas var padarīt ievērojami retākas vai mazāk intensīvas.