Saspringuma galvassāpes

Saspringuma galvassāpes

Saspringuma jeb tenzijas galvassāpes ir vienas no visbiežāk sastopamajiem primāro galvassāpju veidiem. Šo galvassāpju mehānisms nav līdz galam noskaidrots, uzskata, ka tas ir multifaktoriāls 

Pārlieku liela spriedze, stress un nogurums ir galvenie izraisītāji saspringuma galvassāpēm. Tās veicina ne tikai emocionālie, bet arī fiziskie faktori – redzes pārpūle, nepareiza stāja, ilgstoša sēdēšana pie datora. Tās var būt saistītas ar galvai pieguļošo muskuļu sasprindzinājumu. 

Galvassāpes ir spiedošas, trulas, vieglas vai vidējas intensitātes, parasti abpusējas. Reizēm pacienti galvassāpes raksturo kā "spiedošu stīpu ap galvu". Ilgums var būt no 30 minūtēm līdz 7 dienām.

Atšķirībā no migrēnas saspringuma galvassāpes nepastiprinās pie fiziskas slodzes,  nav vemšana vai nelaba dūša, reti ir nepatika pret trokšņiem un spilgtu gaismu, kā rezultātā pacienti retāk ir spiesti pārtraukt uzsākto darbu vai aktivitāti. Līdzīgi kā citu primāru galvassāpju gadījumā, vispusīgi izmeklējot, neatrod iemeslu galvassāpēm. 

Saspringuma galvassāpes atkarībā no biežuma var būt retas epizodiskas, biežas epizodiskas vai hroniskas. Par hroniskām saspringuma galvassāpes sauc, ja tās ir vairāk kā 15 dienas mēnesī vismaz 3 mēnešu periodā. Saspringuma galvassāpju gadījumā efektīvi ir parastie bezrecepšu pretsāpju un pretiekaisuma līdzekļi, tomēr, pieaugot galvassāpju biežumam, pretsāpju līdzekļu efekts samazinās un palielinās nekontrolēta pretsāpju medikamentu lietošana. Tas, savukārt, palielina risku, ka var attīstīties medikamentu atkarīgas galvassāpes, kas radušās medikamentu pārmērīgas lietošanas vai atcelšanas dēļ. 

Saspringuma galvassāpju ārstēšanā liela loma ir nemedikamentozai terapijai - regulāras fiziskās aktivitātes, fizioterapija, dažādi relaksācijas treniņi, psihoterapija, īpaši kognitīvi biheiviorālā terapija (KBT). Hronisku saspringuma tipa galvassāpju gadījumā ārsts var ieteikt profilaktiskās medikamentozās terapijas kursu.