Darba laiki
Pirmdiena - Piektdiena:
8:00 - 20:00
Sestdiena, Svētdiena:
brīvdienas
Mūsdienu straujais dzīves temps, vēlme būt veiksmīgam, būt sabiedriski aktīvam, pieprasītam un mūsdienīgam ir radījis augsni emocionālai pārslodzei, pastāvīgam stresam un “izdegšanas” riskam.
Depresija, stress, panikas lēkmes, trauksme, lieli emocionāli pārdzīvojumi, izdegšana, bieža slimošana, dzīvesprieka zudums, neatrisinātas attiecību problēmas ar tuviniekiem, ieilgušas sociālās problēmas ir daži no indikatoriem, ka ir nepieciešams apstāties un pārdomāt radušos situāciju. Emocionālās pārslodzes rezultātā pasliktinās arī fiziskā labsajūta un cieš dzīves kvalitāte.
Reizēm atgūties var palīdzēt atvaļinājums, aizraujošs ceļojums vai sirsnīgas sarunas ar draugiem, taču nereti tie labsajūtu pilnībā neatjauno. Ja neizdodas tikt galā pašu spēkiem, tad palīdzēt var psihiatrijas vai psihoterapijas jomas speciālists.
Mūsdienu straujais dzīves ritms bieži mēdz nogurdināt, attopamies, ka jūtamies izsīkuši, vakaros nespējam iemigt, piedzīvojam biežas galvassāpes, pārstājam priecāties par lietām, kas iepriekš sagādājušas labpatiku.
Reizēm atgūties var palīdzēt atvaļinājums, aizraujošs ceļojums vai sirsnīgas sarunas ar draugiem. Taču nereti tie labsajūtu pilnībā neatjauno. Reizēm aiz šīm sajūtām var slēpties psihiski traucējumi, kuru izvērtēšanai un novēršanai nepieciešama profesionāļu iesaiste, lai atgūtu līdzšinējo dzīvesprieku un labsajūtu.
Piedāvājam psihiatra konsultācijas sekojošām problēmām:
Pirmreizējas invaliditātes ekspertīzes veikšanai ārstējošais ārsts var nosūtīt:
1. strādājošu cilvēku – vienlaikus ar nosūtījumu darbnespējas lapas pagarināšanai pārejošas darbnespējas periodā,
2. nestrādājošu cilvēku – ja viņš ne mazāk kā pēdējos sešus mēnešus atrodas regulārā ārsta uzraudzībā, ko apliecina ieraksti ambulatorā slimnieka medicīniskajā kartē.
Atkārtotu invaliditātes ekspertīzi veic, ja beidzies invaliditātes termiņš vai ja būtiski mainījies cilvēka veselības stāvoklis.
Samaksa neietver psihodiagnostikas izpētes veikšanu pirmreizējam nosūtījumam un konsultāciju.
Papildus nepieciešams slēdziens no ģimenes ārsta par somatisko stāvokli, izmeklējumu slēdzieni, ja tādi ir.
Papildus informācija http://www.vdeavk.gov.lv/
N.B. Pirms dodaties vizītē pie psihiatra, aicinām apdomāt vai pierakstīt :
Ja Jums ir veikti kādi izmeklējumi, vai pēdējā gada laikā esat ārstējies stacionārā, izmeklējumu rezultātus un izrakstus no stacionāra aicinām ņemt līdzi uz vizīti.
Nepieciešamības gadījumā var tikt nozīmēti papildus klīniskie izmeklējumi (klīniskās analīzes, encefalogramma, magnētiskā rezonanse, u.c.).
Psihiatrs praktizē medikamentozo terapiju, kognitīvi biheiviorālās metodes, atbalsta psihoterapiju. Piemērotāko terapijas un palīdzības taktikas veidu psihiatrs izvēlas sadarbībā ar pacientu.
Depresija, stress, panikas lēkmes, trauksme, lieli emocionāli pārdzīvojumi, izdegšana, bieža slimošana, dzīvesprieka zudums, neatrisinātas attiecību problēmas ar tuviniekiem, ieilgušas sociālās problēmas ir daži no indikatoriem, ka ir nepieciešams apstāties un pārdomāt radušos situāciju. Emocionālās pārslodzes rezultātā pasliktinās arī fiziskā labsajūta un cieš dzīves kvalitāte.
Ja neizdodas tikt galā pašu spēkiem, tad palīdzēt varētu psihoterapeita, psihosomatiskās medicīnas ārsta konsultācijas, kurš pēta likumsakarības starp emocionālajiem faktoriem un fizisko veselību, pievēršoties slimības cēloņu diagnostikai un ārstēšanai. Bieži vien pats cilvēks nemaz nezina, ka sliktās pašsajūtas cēlonis ir psihoemocionāls.
Psihoterapeits var palīdzēt, ja ir:
Klīniskais psihologs, kas specializējies bērnu attīstības un ģimenes dinamikas jautājumos sniedz:
Lai nodrošinātu atbalsta pasākumus bērniem, kam ir uzvedības vai emocionālas grūtības tiek izmantota integrēta pieeja. Atbilstoši bērna un ģimenes vajadzībām, balstoties uz psihodiagnostikas rezultātiem, klīniskais psihologs izstrādā un vienojas ar vecākiem un bērnu par individuālu terapijas plānu. Terapijas plānā skaidri noteikts, kāds ir terapijas mērķis, kāda veida palīdzība tiks sniegta un kāds ir sagaidāmais rezultāts. Sadarbības procesā terapijas plāns tiek pielāgots atbilstoši terapijas norisei.
Terapeitiskais plāns var ietvert individuālas konsultācijas bērniem, vecākiem vai ģimenei kopā. Nepieciešamības gadījumā tiks piesaistīti arī citi speciālisti, piemēram, psihiatrs, ģimenes terapeits utml.
Darbā ar bērniem pamatā tiek izmantotas rotaļu, smilšu spēles terapijas, kognitīvi biheiviorālās terapijas un pielietotās uzvedības analīzes metodes.
Darbā ar vecākiem- psiholoģiska konsultēšana ar shēmu terapijas, individuālpsiholoģijas konsultēšanas, apzinātības prakses un citu pieeju elementiem.
Darbā ar ģimeni pārsvarā tiks izmantoti teraspēles, smilšu spēles terapijas, kognitīvi biheiviorālās terapijas un pielietotās uzvedības analīzes metodes.
Klīniskais psihologs var palīdzēt bērniem, kam ir emocionālas vai uzvedības grūtības, kas pazemina viņu labsajūtu, spējas iekļauties sabiedrībā, mācīties un attīstīties vai arī sagādā nopietnas grūtības apkārtējiem. Daži piemēri:
Bērna audzināšana ir dabisks process un ikviens vecāks ir galvenais eksperts sava bērna audzināšanā, tomēr ir vairāki iemesli un situācijas, kad speciālista atbalsts ir noderīgs un nepieciešams, lai novērstu traucējumu attīstību.
Lūk, daži no tiem:
Ja bērnam ir uzvedības vai emociju grūtības, visbiežāk ar laiku tās tikai pastiprinās un palīdzība prasa lielāku ieguldījumu gan laika, gan piepūles ziņā. Savukārt, sniedzot atbalstu pie pirmajām grūtībām, nelielas pārmaiņas var ievirzīt bērnu pa pozitīvu attīstības ceļu un mēs varam izvairīties no nopietniem traucējumiem nākotnē. Tāpēc aicinām vecākus noskaidrot sev aktuālos jautājumus un risināt grūtības pirms tās samilzušas.
Kognitīvi biheiviorālā terapija (KBT) ir īstermiņa, strukturēta psihoterapijas metode.
KBT pamatā ir ideja, ka cilvēkam netraucē paši dzīves notikumi, bet gan veids, kā cilvēks uz šos notikumus uztver un tos interpretē. Viena un tā pati situācija dažādiem cilvēkiem var izraisīt dažādasizjūtas un veicināt atšķirīgu rīcību (uzvedību, reakciju). Piemēram, zaudējot darbu, viens cilvēks varētu domāt: „Es esmu tāds neveiksminieks. Man nekad nekas neizdodas!” un justies pagalam nomākts, vairīties meklēt un uzņemties jaunus pienākumus. Cits savukārt varētu domāt: „Tā ir netaisnība un diskriminācija, ka esmu zaudējis šo darbu!” un justies dusmīgs, konfliktēt ar darba devēju. Vēl kāds cits cilvēks varētu šādā situācijā nodomāt: „Tas nav patīkami, ka es zaudēju šo darbu. Bet tā man ir laba iespēja izmēģināt un iemācīties kaut ko jaunu!” un justies satraukts un gaidpilns, meklēt iespējas strādāt kur citur.
Tas, kā cilvēks domā, lielā mērā nosaka to, kā viņš dažādās dzīves situācijās jūtas un kā rīkojas.
Veids, kādā mēs domājam, ir dzīves gaitā veidojies, atkarībā no mūsu bērnības pieredzes, iedzimtā temperamenta, dzīves notikumiem un satricinājumiem, vides, kādā dzīvojam, kultūras īpatnībām. Mūsu domas ietekmē arī tas, kādas ir mūsu vērtības dzīvē un pašreizējā dzīves situācija. Mūsu pārliecība par sevi, citiem un par pasauli „baro” mūsu domas. Vai jūtamies mīlēti, citus uztveram kā vērtību un savā vidē jūtamies droši? Vai jūtamies nevērtīgi, citus redzam kā pāridarītājus un pasauli uztveram kā bīstamu? Domas par sevi, citiem un apkārtējo vidi būs atkarīgas no tā, kāda ir atbilde uz šiem jautājumiem.
KBT palīdz saskatīt domu, emociju, ķermeņa sajūtu un uzvedības saistību. Cilvēks, sadarbojoties ar terapeitu, iemācās labāk apzināties un atpazīt savas domas, saprast to izcelsmi, pārbaudīt to patiesumu un atbilstību konkrētai situācijai. KBT maina vai padara racionālākas „kļūdainās domas”. Tas, savukārt, palīdz veiksmīgāk tikt galā ar stresu izraisošām situācijām, palīdz labāk kontrolēt savas emocijas.
Uzsākot KBT, parasti tiek izvirzīts terapijas mērķis un sastādīts terapijas plāns. Terapijas mērķis parasti ir konkrēta problēma vai simptoms, no kā pacients vēlētos atbrīvoties vai iemācīties kontrolēt.
KBT procesā tiek uzdoti mājas darbi, kas palīdz cilvēkam „turpināt” terapijas procesu arī ārpus ārsta kabineta, palīdz labāk saprast savas sajūtas, domas un uzvedību ikdienā, mudina izmēģināt jaunus uzvedības modeļus un praktizēt apgūtās iemaņas (relaksācijas tehnikas, elpošanas vingrinājumus, patīkamo aktivitāšu plānošanu, komunikāciju).
KBT ir piemērota trauksmes, depresijas, fobiju, panikas lēkmju, ēšanas traucējumu, stresa, izdegšanas sindroma un citu psihisku traucējumu ārstēšanai.
Psiholoģiskās izpētes mērķis ir izpētīt cilvēka intelektuālās spējas un kognitīvo procesu norises īpatnības, izzināt cilvēka emocionālo stāvokli un personības īpašības, iepazīstot gan viņa stiprās puses un resursus, gan vājās puses un grūtības. Visbiežāk psiholoģisko izpēti veic pēc kāda speciālista (piemēram, psihiatra, neirologa, ģimenes ārsta u.tml.) pieprasījuma, lai sniegtu ārstam detalizētāku informāciju par cilvēku un tādējādi palīdzētu ārstēšanas procesā (piemēram, emocionālu un psihisku traucējumu, demences gadījumos u.c.), kā arī, lai sagatavotu psihologa rakstisku atzinumu speciālistiem, Valsts darba ekspertīzes ārstu komisijai (VDEĀK) invaliditātes formēšanai un citos gadījumos. Tāpat psiholoģisko izpēti var veikt pēc paša cilvēka iniciatīvas, ar mērķi labāk uzzināt, izprast pašam sevi, savas stiprās puses un grūtības.
Psiholoģiskās izpētes process sastāv no vairākiem posmiem:
1) intervija ar klientu un/vai viņa tuvinieku (piem., demences gadījumos), dažādu testu un anketu izpilde (atkarībā no psiholoģiskās izpētes mērķa un klienta darba tempa, tas var aizņemt no 90 min. līdz pat vairākām stundām, viena tikšanās reize nepārsniedz 120 min)
2) rezultātu apstrāde un rakstiska atzinuma sagatavošana, ja tāds ir nepieciešams
3) atkārtota tikšanās ar klientu un/vai viņa tuvinieku (pēc apmēram 1-2 nedēļām), kuras laikā psihologs iepazīstina cilvēku ar izpētes rezultātiem, sniedz viņam rekomendācijas un ieteikumus tālākai darbībai, izsniedz rakstisku psihologa atzinumu par psiholoģiskās izpētes rezultātiem (atkārtota tikšanās ilgst apm. 30 min.)
Straujā dažādu tehnoloģiju attīstība mūsdienās rada papildus slodzi un paaugstinātas prasības ne tikai pieaugušajiem, bet arī bērniem. Pieaugot prasībām un dzīves tempam, pieaug arī emocionāla noslodze un bieži parādās dažādas grūtības. Lai labāk saprastu sava bērna stiprās un vajās puses, saprastu, ko mēs varam prasīt no bērna un kas jau ir ārpus viņa spējām, ir vērts veikt psiholoģisko izpēti.
Psiholoģiskas izpētes rezultātā Jūs varēsiet izprast:
Bērna intelektuālo spēju attīstības līmeni (IQ izpēte). Objektīvi novērtēt bērna spējas darboties ar dažāda veida informāciju, novērtēt atmiņas un uzmanības īpatnības.
Bērna kognitīvo spēju līmeni, kas palīdzēs saprast bērna spējas strādāt ar informāciju, to apkopot un sistematizēt, darboties ar plašu nestrukturētu informāciju;
Bērna emocionālo stāvokli (trauksmi, depresiju, bailes utt.), novērtēt spēju sadarboties ar citiem cilvēkiem, labāk izprast bērna resursus.
Psiholoģiskas izpētes rezultātu apstrādei ir nepieciešamas ilgāks laiks, līdz ar to pēc nedēļas tiek ieplānota atkārtota tikšanas ar vecākiem, lai sniegtu atgriezenisko saiti par bērna vājākām un stiprākām pusēm un sniegtas rekomendācijas, ko varētu darīt, lai risinātu grūtības, kas šobrīd ir radušās.
Cienījamie vecāki!
Pirms dodaties uz vizīti, būtu vēlams apdomāt sekojošus jautājumus:
Pēc psiholoģiskās izpētes ir iespējams pārrunāt turpmāko sadarbību, lai strādātu ar grūtībām, kas šobrīd ir bērnam, attīstītu nepieciešamas spējas.
Psiholoģiskā izpēte sastāv no trim etapiem:
1.etaps. Ir pusstundu saruna tikai ar vecāku/vecākiem, kuras laikā vecāki apraksta bērna galvenās grūtības un vecāku bažas, stāsta vai ir kaut kas darīts lietas labā. Apraksta ģimenes situāciju, situāciju skolā/dārziņā un ārpus tās. Runājot arī par bērna stiprajām pusēm. Sarunas beigās mēs vienojamies par tālāko izpētes gaitu un mērķiem.
2.etaps. Psiholoģiskā izpēte parasti notiek viens pret vienu ar bērnu, bet ja bērns ļoti uztraucas vai ir pārāk maz, vecāks var vērot izpētes gaitu. Tomēr dažreiz vecāku klātbūtnē traucē pašam bērnam koncentrēties un parādīt savas spējas un resursus. Dažreiz pietiek ar vienu izpētes reizi pusotras stundas laikā, bet dažreiz ir nepieciešamas vēl viena vai divas atkārtotas konsultācijas. Izpētes ilgums ir atkarīgs no izpētes mērķiem un bērna spējām ilgstoši noturēt uzmanību, slodzi, no bērna individuālām īpatnībām. Tomēr ir jāatceras, ka psiholoģiska izpēte nav terapija līdz ar to izpētes laiks ir strukturēts un ierobežots, lai pēc iespējas precīzāk aprakstītu grūtības un resursus tekošā situācijā.
3.etaps. Ir atgriezeniska saite vecākiem. Ir pusstundu sarunā ar vecākiem, kuras laikā psihologs izstāsta izpētes rezultātus, kā arī dot rekomendācijas situācijas uzlabošanai. Izpētes beigās vecāks saņem atzinumu.
Speciālisti, kas veic psihodiagnostiku:
Depresija ir saslimšana, kas ietekmē emocijas, domas, uzvedību un fiziskās ķermeņa reakcijas. Slikts noskaņojums, kad neko negribas, nekas neiepriecina un nav spēka, kādā dzīves brīdī var parādīties ikvienam. Ja šie simptomi ir īslaicīgi un pārlieku neietekmē ikdienu, nav pamata satraukumam. Taču, ja sliktais garastāvoklis ieilgst, pievienojas citas sūdzības, kļūst grūti strādāt, mācīties, komunicēt ar tuviniekiem, ir vērts griezties pie speciālista, lai saprastu, vai nav piezagusies depresija. Statistikas dati apgalvo, ka katrs astotais cilvēks dzīves laikā sastopas ar depresiju, kurai būtu nepieciešama ārstēšana. Depresija mūsdienās ir ārstējama slimība. Saņemot atbilstošu terapiju un palīdzību, ir iespējams justies labi un pilnvērtīgi baudīt dzīvi.
Katram depresijas izpausmes var būt atšķirīgas. Speciālists var palīdzēt izvērtēt simptomu izteiktību, smagumu, iespējamo cēloni un labāko palīdzības veidu. Nepieciešamības gadījumā speciālists cilvēku var nosūtīt uz papildus izmeklējumiem (klīniskās analīzes, encefalogramma, magnētiskā rezonanse un citi), lai pārliecinātos, ka depresijas simptomus neizraisa kāda fiziska pataloģija, piemēram, vairogdziedzera funkciju traucējumi, anēmija vai kāda cita saslimšana.
Ja jūtat, ka Jums ir patstāvīgi nomākts garastāvoklis, interešu trūkums, nespēks, enerģijas izsīkums, miega traucējumi un citas depresijas pazīmes, aicinām uz vizīti pie Veselības centra Vivendi ārstiem, kas palīdzēs izvērtēt simptomus un ieteiks labāko veidu, kā ar tiem tikt galā.
Speciālisti, kas var palīdzēt:
Veģetatīvā distonija jeb somatoforma veģetatīva disfunkcija (SVD) ir ķermeņa funkciju un sajūtu traucējumi, kaut organisks un medicīniski izskaidrojams šo traucējumu iemesls netiek atrasts. Cilvēkam ir fiziskām saslimšanām līdzīgi simptomi (piemēram, smakšanas sajūta, sāpes krūtīs, svīšana, galvas reiboņi), taču, veicot klīniskos izmeklējumus, noteiktu fizisku cēloni simptomiem nav iespējams atrast.
Biežākie simptomi ir sirdsklauves, svīšana, elpas trūkums, smakšanas sajūta, trīce, žagošanās, klepus, vēdera pūšanās, urkšķēšana, bieža caureja vai urinēšana. Dažos gadījumos var būt arī dažādu ķermeņa daļu un orgānu sāpes un smaguma vai saspringuma sajūta ķermenī. SVD simptomus pavada izteikta trauksme, nemiers, bezpalīdzības sajūta, bailes, bieži pat panikas lēkmes.
Ja cilvēkam ir sūdzības par savu fizisko veselību, pirmkārt, ir jāveic izmeklējumi, lai pārliecinātos, vai veselības traucējumi nav saistīti ar kādu fizisku saslimšanu. Ja izmeklējumi neuzrāda fizisku pataloģiju un ārsts apstiprinājis, ka pacientam nav tādu organisku izmaiņu, kas varētu izskaidrot esošos simptomus, iespējams, traucējumi saistīti ar veģetatīvās nervu sistēmas disfunkciju. Šo diagnozi vislabāk var apstiprināt un vairāk informācijas sniegt ārsts, kurš specializējas šādu stāvokļu diagnosticēšanā un ārstēšanā – psihiatrs vai psihoterapeits.
Lasiet vairāk par veģetatīvo distoniju un tās ārstēšanas iespējām šeit.
Speciālisti, kas var palīdzēt:
Kad ikdienas skrējienā arvien lielākas grūtības sagādā darba un brīvā laika nošķīrums, rodas pārslodze - sāk vajāt ilglaicīgs stress, kas palielina izdegšanas sindroma risku.
Bieži vien atbildīgs un intensīvs darbs, paaugstināta atbildības sajūta pret veicamajiem pienākumiem, perfekcionisms, emocionāls izsīkums un augsti darba standarti rada situācijas, kad tieši pretēji vēlamajam - samazinās kocentrēšanās spējas un organisms pret šāda stresa izpausmēm signalizē ar garīgo spēju vājinošiem traucējumiem un fizisku diskomfortu.
Izdegšanas sindroma pazīmes :
Izdegšanas sindroma somatiskie simptomi :
Ja pašam savu labsajūtu atjaunot neizdodas, palīdzību sniegt ir gatavi Veselības centra Vivendi speciālisti (psihoterapeits, psihiatrs), kuri, darbojoties komandā, piemēros nepieciešamo ārstēšanos, lai novērstu izdegšanas sindroma radītās veselības problēmas.
Speciālisti, kas var palīdzēt:
Miegs ir cilvēka eksistences neatņemama sastāvdaļa – fizioloģiski tas ir tikpat nepieciešams dzīvības uzturēšanai kā gaiss, ēdiens un ūdens, jo miegā tiek pavadīta 1/3 daļa cilvēka mūža. Dažādu apstākļu radīti miega traucējumi var izraisīt izmaiņas cilvēka labsajūtā, kas var būtiski ietekmēt emocionālās un fiziskās veselības stāvokli.
Miega traucējumi visbiežāk ir saistīti ar psihiskām vai somatiskām saslimšanām – depresiju, neirotiskiem traucējumiem, vielu atkarību, sirds vai elpošanas mazspēju, nemierīgo kāju sindromu, medikamentu blakusefektiem, kā arī psihosociāliem faktoriem un miega higiēnas neievērošanu. 50% gadījumu miega traucējumus izraisa iekšķīgas un neiroloģiskas saslimšanas.
Lai noteiktu klīnisko miega traucējumu diagnozi, iztaujājot pacientu tiek noskaidroti:
Speciālisti, kas var palīdzēt:
Trauksme, kā arī bailes ir normāla reakcija ikdienas dzīvē uz kādu bīstamu vai saspringtu situāciju. Tomēr tās nav adekvātas situācijās, kad trauksme izpaužas ar lielu intensitāti un regularitāti, jo liecina par psihiskiem traucējumiem vai fizisku saslimšanu.
Trauksmi iedala:
Turpretim panikas lēkmes bieži vien mēdz būt īslaicīgi, spontāni un intensīvi traucējumi, kas laika gaitā var pāraugt par neprognozējamām, atkārtotām un smagām trauksmes lēkmēm bez provocējoša iemesla un strauji attīstīties no vairākām minūtēm līdz pat pusstundai. Panikas lēkmes izcelsmes pamatā var būt ne tikai spontāni iespaidi, to var saistīt arī ar konkrētu dzīves situāciju ietekmi uz psihoemocionālo stabilitāti. Panikas lēkmes laikā apkārtējo pieredze un nomierināšana nepalīdz, tāpēc ir būtiski saņemt psihiatra vai psihoterapeita konsultācijas, lai risinātu situācijas, kuru iespaidā parādās panikas lēkmju uzliesmojumi.
Biežāk sastopamie panikas lēkmju simptomi ir :
Veselības centra "Vivendi" speciālistu ieteikumi relaksācijai trauksmes un panikas lēkmes gadījumos :
| Pakāpeniska muskuļu atslābināšana | Pakāpeniski sasprindzina un atslābina katru muskuļu grupu, sākot no kāju pirkstiem, pamazām virzoties pa ķermeni uz augšu. Mēģināt sajust atšķirību starp muskuļu saspringumu un atslābumu. Muskuļus sasprindzināt uz 5 sekundēm, atslābināt uz 30 sekundēm. |
| Kontrolēta elpošana | Apsēsties ar taisnu muguru, atslābinot kakla un plecu muskulatūru. Veikt dziļas ieelpas, izmantojot diafragmu (elpot „ar vēderu”). Ieelpot caur degunu ar aizvērtu muti, izelpot caur muti, mēģinot izelpot divreiz ilgāk nekā ieelpots. Ja iespējams, var atvērt logu. |
| Vizualizācija | Mēģināt iztēloties mierīgu, patīkamu vietu, lietu vai situāciju, izmantojot maksimāli daudz maņas. Iztēloties patīkamās ainas garšu, smaržu, krāsu, skaņu, pieskārienu. |
Speciālisti, kas var palīdzēt:
Mūsdienās valda uzskats, ka katras slimības pamatā meklējams kāds psihoemocionāls aspekts. Psihosomatiskā medicīna ir piemērota tiem pacientiem un interesentiem, kuri vēlas uzlabot savu pašsajūtu un risināt fiziskās slimības izraisošos emocionālos faktorus – tās izraisītos un uzturētos iekšējos konfliktus.
Psihosomatiskā medicīna nodarbojas ar ķermeņa, psihes un sociālo faktoru mijiedarbības lomas izpēti cilvēka psiho – somatisko slimību un traucējumu izcelsmē, norisē, kā arī ārstēšanā un profilaksē. Psihosomatiskā medicīna paralēli pacienta ķermeņa ārstēšanai pastiprinātu uzmanību pievērš pacienta psihei, tās stāvokļu un notiekošo procesu izpētei.
Ar psihosomatisko ārstniecības pieeju iespējams noskaidrot atbildes uz jautājumiem, kāpēc pacients saslimis ar konkrēto saslimšanu un ko darīt, lai izveseļotos un justos labāk. Ar psihosomatiskās medicīnas palīdzību iespējams risināt sasāpējušus konfliktus un slimību ietekmējošas situācijas.
Psihosomatiskās medicīnas centrālais uzskats ir tas, ka cilvēks ir vienots organisms, kurš jāārstē kopumā. Par pamatpostulātu kalpo biopsihosociālais slimību izcelsmes modelis, kurš pamato, ka dažādu psihosomatisku traucējumu un slimību izcelsmē līdzdarbojas 3 faktori :
Neatkarīgi no pacienta diagnozes un saslimšanas smaguma pakāpes, cilvēks, kurš sakārto savu iekšējo (un vēlāk arī ārējo) pasauli, spēj mazināt somatizāciju jeb neapzināto un / vai neatrisināto iekšējo pretrunu negatīvo ietekmi uz fizisko veselību un noskaņojumu.
Ar psihosomatiskās medicīnas palīdzību, paralēli medikamentozajai ārstēšanai iespējams ierobežot un samazināt slimību paasinājumus un slimības smaguma pakāpi, kā arī pielietoto medikamentu ārstēšanas devas. Par klasiskām psihosomatiskajām slimībām uzskata - cukura diabētu, arteriālo hipertensiju, čūlas slimību, čūlaino kolītu, neirodermatītu, reimatoīdo artrītu un koronāro sirds slimību.
Veselības centra
Darba laiki
Pirmdiena - Piektdiena:
8:00 - 20:00
Sestdiena, Svētdiena:
brīvdienas