Kognitīvi biheiviorālā terapija (KBT)

Kognitīvi biheiviorālā terapija (KBT)

Kognitīvi biheiviorālā terapija (KBT) ir īstermiņa, strukturēta psihoterapijas metode.

KBT pamatā ir ideja, ka cilvēkam netraucē paši dzīves notikumi, bet gan veids, kā cilvēks uz šos notikumus uztver un tos interpretē. Viena un tā pati situācija dažādiem cilvēkiem var izraisīt dažādasizjūtas un veicināt atšķirīgu rīcību (uzvedību, reakciju). Piemēram, zaudējot darbu, viens cilvēks varētu domāt: „Es esmu tāds neveiksminieks. Man nekad nekas neizdodas!” un justies pagalam nomākts, vairīties meklēt un uzņemties jaunus pienākumus. Cits savukārt varētu domāt: „Tā ir netaisnība un diskriminācija, ka esmu zaudējis šo darbu!” un justies dusmīgs, konfliktēt ar darba devēju. Vēl kāds cits cilvēks varētu šādā situācijā nodomāt: „Tas nav patīkami, ka es zaudēju šo darbu. Bet tā man ir laba iespēja izmēģināt un iemācīties kaut ko jaunu!” un justies satraukts un gaidpilns, meklēt iespējas strādāt kur citur.

Tas, kā cilvēks domā, lielā mērā nosaka to, kā viņš dažādās dzīves situācijās jūtas un kā rīkojas.
Veids, kādā mēs domājam, ir dzīves gaitā veidojies, atkarībā no mūsu bērnības pieredzes, iedzimtā temperamenta, dzīves notikumiem un satricinājumiem, vides, kādā dzīvojam, kultūras īpatnībām. Mūsu domas ietekmē arī tas, kādas ir mūsu vērtības dzīvē un pašreizējā dzīves situācija. Mūsu pārliecība par sevi, citiem un par pasauli „baro” mūsu domas. Vai jūtamies mīlēti, citus uztveram kā vērtību un savā vidē jūtamies droši? Vai jūtamies nevērtīgi, citus redzam kā pāridarītājus un pasauli uztveram kā bīstamu? Domas par sevi, citiem un apkārtējo vidi būs atkarīgas no tā, kāda ir atbilde uz šiem jautājumiem.

KBT palīdz saskatīt domu, emociju, ķermeņa sajūtu un uzvedības saistību. Cilvēks, sadarbojoties ar terapeitu, iemācās labāk apzināties un atpazīt savas domas, saprast to izcelsmi, pārbaudīt to patiesumu un atbilstību konkrētai situācijai. KBT maina vai padara racionālākas „kļūdainās domas”. Tas, savukārt, palīdz veiksmīgāk tikt galā ar stresu izraisošām situācijām, palīdz labāk kontrolēt savas emocijas.

Uzsākot KBT, parasti tiek izvirzīts terapijas mērķis un sastādīts terapijas plāns. Terapijas mērķis parasti ir konkrēta problēma vai simptoms, no kā pacients vēlētos atbrīvoties vai iemācīties kontrolēt.

KBT procesā tiek uzdoti mājas darbi, kas palīdz cilvēkam „turpināt” terapijas procesu arī ārpus psihoterapijas speciālista kabineta, palīdz labāk saprast savas sajūtas, domas un uzvedību ikdienā, mudina izmēģināt jaunus uzvedības modeļus un praktizēt apgūtās iemaņas (relaksācijas tehnikas, elpošanas vingrinājumus, patīkamo aktivitāšu plānošanu, komunikāciju u.c.).

KBT ir piemērota trauksmes, depresijas, fobiju, panikas lēkmju, ēšanas traucējumu, stresa, izdegšanas sindroma un citu psihisko traucējumu ārstēšanai.