Psihologs ir speciālists, kas veic personības psiholoģisko izpēti, zinātniski pētniecisko uzdevumu vai diagnostisko mērķu vārdā, kā arī sniedz psiholoģisko palīdzību, konsultējot klientus. Psihologs savā klīniskajā praksē parasti strādā ar psihiski veseliem cilvēkiem, kuriem ir kādas psiholoģiskas grūtības (piemēram, trauksmes traucējumi, grūtības sociālā saskarsmē, psihosomatiski traucējumi) vai smaga dzīves situācija (sāpīga šķiršanās, vardarbības pieredze u.c.).
Psihologiem ir dažādas specializācijas – organizāciju, izglītības, klīniskais un veselības psihologs u.c.
Tikai apmācīts klīniskais un veselības psihologs var veikt klīniski psiholoģisko izpēti un sagatavot slēdzienu pēc ārsta pieprasījuma.
Psihologa atšķirība no psihoterapeita ir tajā, ka viņam nav medicīniskās izglītības, līdz ar to viņš nevar uzstādīt medicīnisko diagnozi, nozīmēt ārstnieciskos līdzekļus vai īstenot citas ārstniecības aktivitātes.
Savukārt psihoterapijas speciālists ir klīniskais vai veselības psihologs, kurš ir apguvis papildus kādu psihoterapijas metodi – piemēram, kognitīvi biheiviorālo terapiju, shēmu terapiju, dialektiski biheiviorālo terapiju, ģimenes psihoterapiju, psihoorganisko analīzi vai citas, ko apliecina sertifikāts un tiesības praktizēt šajā metodē.