Migrēnas slogs - zaudētas dienas un gadi. Vai iespējams tos atgūt?

Migrēnas slogs - zaudētas dienas un gadi. Vai iespējams tos atgūt?

Migrēnas slogs ir ievērojams ne tikai visā pasaulē kopumā, bet arī Latvijā. Vidēji tās ir 12,8 dienas gadā, kad migrēnas pacients nespēj pilnvērtīgi veikt savus darba pienākumus, iesaistīties ikdienas aktivitātēs un ģimenes dzīvē. Taču, vai ir iespējams samazināt zaudēto dienu skaitu, uzlabojot dzīves kvalitāti, vienlaikus mācoties izprast šo slimību un cenšoties ar to sadzīvot? Par to vairāk nekā 100 ārsti diskutēja 27. augusta zinātniskajā konferencē "Jaunākās atziņas galvassāpju ārstēšanā".

Pētījumi apliecina, ka, novērtējot darbnespēju izraisošas slimības, migrēna ir otrs biežākais cēlonis darbnespējai uzreiz pēc muguras sāpēm. Lai mazinātu šo augsto statistikas rādītāju, tirgū ienāk aizvien jauni medikamenti, ar kā palīdzību iespējams atgūt zaudētās dienas vai vismaz samazināt to skaitu.

Viens no veidiem, kā samazināt migrēnas lēkmju biežumu, ilgumu un smagumu ir profilaktiskās terapijas veikšana. Ieguvumus ir tas, ka ar profilaktisko terapiju arī lēkmes terapija būs efektīvāka. Mazāk būs jālieto pretsāpju medikamenti, samazinās medikamentu atkarīgu galvassāpju risks un līdz ar to arī radītā nespēja, uzlabojas pacienta dzīves kvalitāte un mazinās migrēnas radītais slogs.

Arī medikaments pats var būt par iemeslu galvassāpēm, ja tas tiek lietots daudz un bieži. Parastākie analgētiskie līdzekļi kā paracetamols, ibuprofēns un aspirīns var būt par galvassāpju ierosinātājiem, radot migrēnai līdzīgas galvassāpes, ko dēvē par medikmentu atkarīgām galvassāpēm (MAG).“Daļa galvassāpju pacientu cenšas ārstēties paši, līdz ar to viņi vairākus gadus nemaz nezina savu patieso diagnozi, bet tā vietā vienkārši lieto brīvi pieejamos bezrecepšu medikamentus, kas rezultējas gan ar nepareizi ārstētām primārajām galvassāpēm, gan arī tām var pievienoties sekundāras hroniskās galvassāpes un tādā veidā tā jau kļūst par hronisku sāpju problēmu”, ir novērojusi neiroloģe, algoloģe dr. Linda Zvaune. Zināms, ka Eiropā katrs piektais cilvēks cieš no hroniskām sāpēm un galvassāpes ierindojas Top 3. MAG, tāpat kā migrēna, pēdējā laikā tiek iekļautas arī globālo slimību sloga pētījumos, tur tās ir iekļuvušas Top 20 slimībās ar invaliditātes cēloņiem. Arī izmaksas medikamentu atkarīgām galvassāpēm ir pat trīs reizes lielākas, nekā migrēnai.

Galvassāpes un migrēna izpaužas ne tikai pieaugušajiem, bet arī bērniem. “Bērniem biežāk migrēna ir bez auras. Sastopamība no 5 līdz 15 gadiem ir aptuveni 10%, pēc tam tā var kļūt biežāka,” apliecina bērnu neiroloģe dr. Signe Šetlere, piebilstot, ka sākumā līdz pubertātei migrēna vairāk izplatīta ir tieši zēnu vidū. Bērnu neiroloģe skaidro, ka hroniskā migrēna ir diezgan sarežģīta slimība, ar ko cīnīties. Taču, lai uzsāktu sekmīgu ārstēšanu, ir jānosaka diagnoze un jāizglīto par to arī pacients. Neatņemama sastāvdaļa galvassāpju diagnostikā un ārstēšanā noteikti ir galvassāpju dienasgrāmata, ko var pildīt kā pieaugušais, tā arī bērns. Šajā sakarā gan ir būtiski nosacījumi, kas jāievēro: ļoti svarīga ir precizitāte un regularitāte, galvassāpju dienasgrāmata ir jāpilda ilgtermiņā – ja visi nosacījumi tiek ievēroti, tad bieži vien tā jau ir vismaz puse no sekmīga ārstēšanas procesa.

Migrēnu var skatīt ne vien no medicīniskā, bet arī no ekonomiskā viedokļa

Pētījuma “Migrēnas ekonomiskais slogs Latvijā un Lietuvā” rezultāti liecina, ka migrēnas vidējās izmaksas uz vienu pacientu Latvijā ir 205 EUR, nozīmīgākās izmaksu kategorijas sastāda speciālistu vizītes, diagnostikas testi un injekcijas. Kopējās ar migrēnu saistītās veselības izmaksas gadā ir 28,8 milj. EUR. Lielā mērā migrēna saistās arī ar darbnespēju. Bez darba migrēnas dēļ ir tie cilvēki, kuriem ir biežas lēkmes, kas norit smagā formā un izpaužas vairāk par 10 dienām mēnesī. Tādi kopumā ir 10,55%, pārējiem bezdarbniekiem galvenais bezdarba iemels ir nesaistīts ar migrēnu.Pētījuma rezultāti apliecina arī to, ka Latvijā 140 000 iedzīvotājiem darbspējas vecumā (no 18 līdz 65 gadiem) ir diagnosticēta migrēna, un no tiem 5% jeb 7000 ir bezdarbnieki.Pēc statistikas datiem 2017. gadā zaudējumi uz vienu nodarbināto migrēnas slimnieku izrietēja no tā, ka ir zaudētas nepilnas 13 darba dienas ar vidējo algu 44 EUR dienā, no kā kopējās izmaksas produktivitātes zuduma dēļ ir 83 milj. EUR gadā, kas sastāda 0,31% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Migrēnas slogs ir ievērojams, tomēr ir būtiski to apzināt, lai spētu rast atbilstošus risinājumus.

Konferencē piedalījās:

Neiroloģe un Latvijas Galvassāpju biedrības vadītāja dr. Aija Freimane;

Stockholm School of Economics in Riga (SSE Rīga) asociētā pētniece Zane Vārpiņa;

“Vivendi Galvassāpju centra” neiroloģe, algoloģe dr. Linda Zvaune;

Latvijas Galvassāpju pacientu biedrības (LGPB) vadītāja Līga Alberliņa;

“Vivendi Galvassāpju centra” psihiatre Natālija Bērziņa-Novikova;

“Vivendi Galvassāpju centra” bērnu neiroloģe Signe Šetlere.

Koferenci moderēja“Vivendi Galvassāpju centra vadītāja”, neiroloģe, algoloģe dr. Daina Jēgere.

Konferences organizatori: “Vivendi Galvassāpju centrs” un SIA “Novartis Baltics”.

 

 

Mēs izmantojam sīkdatnes, lai nodrošinātu jums ērtāku un drošāku lietošanas pieredzi. Turpinot pārlūka sesiju vai nospiežot pogu, «Piekrītu», jūs apstiprināt, ka piekrītat izmantot sīkdatnes. Jūs varat atcelt savu piekrišanu jebkurā laikā, mainot pārlūka iestatījumus un izdzēšot saglabātās sīkdatnes.