Aicinām apmeklēt bezmaksas nodarbības!

Aicinām apmeklēt bezmaksas nodarbības!

Veselības centrs Vivendi organizē bezmaksas informatīvās nodarbības, kuru laikā interesentiem būs iespēja uzzināt vairāk par mātes attiecību veidošanu ar mazuli, bērnu uzmanības deficīta un hiperaktivitātes sindromu un depresiju pusaudžu vecumā.

Lūdzam ņemt vērā, ka dalībnieku skaits katrā nodarbībā ir ierobežots!

Nodarbības tēma: “Mātes neverbālā pieskaņošanās bērnam – ceļš uz savstarpējo saprašanos un emocionālās saiknes veidošanu”.

Nodarbības datums un laiks: 7. oktobris (pirmdiena) no plkst. 18.00 līdz 19.00.

Pieteikties nodarbībai “Mātes neverbālā pieskaņošanās bēram – ceļš uz savstarpējo saprašanos un emocionālās saiknes veidošanu”.

 

Mātes pieskaņošanās ir prasme ieraudzīt un izprast bērna emocijas, pielāgoties tām, radot bērnam izjūtu, ka viņš un viņa vajadzības tiek saprastas (Stern, 1985). Neverbālās pieskaņošanās laikā māte pielāgojas bērna emocionālajam stāvoklim, mainot ķermeņa pozu, mīmiku, kustības ritmiskumu, ātrumu u. c. (Vende, 2014). Mātes prasme pieskaņoties savam mazulim ir saistīta ar bērnam drošās piesaistes* veidošanos, augstākām bērna pašregulācijas prasmēm, mazāku iespēju, ka bērnam būs uzvedības problēmas un augstākām bērna sociālām prasmēm.

 Judīte Kestenberga, balstoties uz praktiskajiem novērojumiem, literatūras analīzi un ilggadējo darba pieredzi, vadīja nodarbības, kurās ar dažādu pieskārienu un ritma uzdevumu palīdzību topošajiem vecākiem tika attīstīta spēja sajust un pielāgoties savai atvasei un tās kustībām ne vien bērna agrīnajā vecumā, bet jau arī grūtniecības laikā (Loman, 2007). Tika veiktas arī terapeitiskās intervences, lai stiprinātu empātiju un uzticēšanos vecāku un bērnu starpā. Lai saprastu bērna neverbālo ritmu un pieskaņotos tam, tiek veicināta kinestētiskā empātija, kas var palīdzēt vecākiem izprast un realizēt bērna vajadzības (Loman, 1998).

Nodarbības mērķis ir izskaidrot pieskaņošanās procesa būtību mātes un bērna attiecību kontekstā, aplūkot būtiskākos faktorus, kas veicina un kavē pieskaņošanos, kā arī demonstrēt praktiskos vingrojumus. Uz nodarbību tiek aicināti esošie un topošie profesionāļi, grūtnieces, jaunās māmiņas un citi interesenti.

Nodarbību vadīs Veselības centra Vivendi deju un kustību terapeite, psiholoģe, Dr.Psych., lektore RSU Veselības psiholoģijas un pedagoģijas katedrā Kristīne Vende-Kotova ar vairāk nekā 15 gadu pieredzi grupu un individuālo nodarbību vadīšanā. Par šo tēmu tapis arī promocijas darbs.


* Piesaiste – iedzimta vēlme zīdainim meklēt fizisko un emocionālo drošību, kā rezultātā veidojas dziļi noturīga saikne starp mazuli un aprūpētāju bērna dzīves pirmajos gados.

Izmantotie avoti:

1. Loman, S. (2007). The KMP and pregnancy: developing early empathy through notating fetal movement. In  S. Koch, & S. Bender (Eds.), Movement Analysis. The Legacy of Laban, Bartenieff, Lamb and Kestenberg. (pp. 187-194) Berlin; Logos.

2. Loman, S. (1998). Employing a developmental model of movement pattersn in dance/movement therapy woth young children and their families. American Journal of Dance therapy, 20 (2), 101-115.

3. Stern, D. N. (1985). The interpersonal world of the infant. A view from psychoanalysis and developmental psychology. New York: Basic Books, Inc.

4. Vende, K (2014) Mātes neverbālā pieskaņošanās, depresijas iezīmes, emociju regulācijas stratēģijas  un bērna uzvedības problēmas. Promocijas darbs.


Nodarbības tēma: “Depresija un trauksme pusaudžu vecumā – psihiskā veselība un psihoemocionālie traucējumi skolā”.

Nodarbības datums un laiks: 9. oktobris (trešdiena) no plkst. 18.15 līdz 19.45.

Pieteikties nodarbībai “Depresija un trauksme pusaudžu vecumā – psihiskā veselība un psihoemocionālie traucējumi skolā”.

Pusaudžu vecums ir sensitīvs attīstības posms, kad cilvēks saskaras ar nozīmīgiem izaicinājumiem un stresoriem. Šajā vecumā nervu sistēma joprojām ir ļoti jutīga pret pārmērīgu stresu un tā dažādām nelabvēlīgām ietekmēm. Psihiskās veselības traucējumu biežums visnozīmīgāk pieaug tieši 12 līdz 15 gadu vecumā. Šajā laika pusaudža attīstība ir saistīta galvenokārt ar norisēm skolā. Daži pētnieki pat uzskata, ka skolas dzīvei ir lielāka ietekme, nekā norisēm mājās.

 Psihiskās veselības traucējumi apgrūtina mācības skolā, kā arī ietekmē sociālo un kognitīvo attīstību. Tomēr ne vienmēr bērnu psihiskās veselības traucējumi ir viegli pamanāmi, nereti tie tiek interpretēti kā slinkums vai nepietiekama motivācija, jaunieti skubina saņemties vai mēģina motivēt, ietekmēt ar sodiem paveikt to, kas pārsniedz viņa spējas.

Skolēnu veselības paradumu pētījuma rezultāti liecina, ka katrs ceturtais bērns Latvijā izjūt psiholoģiskus simptomus- nomāktību, nervozitāti, miega traucējumus biežāk kā reizi nedēļā (Bruckauf, 2017).

Nodarbības mērķis ir izskaidrot galvenās pazīmes, pēc kurām pamanīt bērnus ar psiholoģiskām grūtībām un psihoemocināliem traucējumiem skolā, un pārrunāt, kā atpazīt riskus un psihiskās veselības traucējumu pazīmes. Tāpat tiks runāts arī par garastāvokli un trauksmi, ēšanas traucējumiem, domām par pašnāvību, kā arī iedzimtajām temperamenta iezīmēm, kas var gan provocēt, gan mazināt psihoemocionālās veselības grūtības. Būs iespēja saņemt arī praktiskus ieteikumus. Uz nodarbību tiek aicināti vecāki un pedagogi.

Nodarbību vadīs Veselības centra Vivendi klīniskās psiholoģes Mg.Psych., Latvijas Universitātes psiholoģijas doktorante, lektore Kristīne Dūdiņa un Bc.Psych., Latvijas Universitātes klīniskās psiholoģijas maģistrante Kristiāna Kalniņa.


Izmantotie avoti:

Bruckauf, Z. (2017). Adolescentrs' Mental Health: Out of the shadows. Evidence on psychological well-being of 11-15-year-olds from 31 industrialized countries. UNICEF Office of Research - Innocent.


Nodarbības tēma: “Ieteikumi vecākiem un pedagogiem, kā palīdzēt bērniem ar uzmanības deficīta un hiperaktivitātes sindromu (UDHS)”.

Nodarbības datums un laiks: 10. oktobris (ceturtdiena) no plkst. 18.30 līdz 20.00.

Pieteikties nodarbībai “Ieteikumi vecākiem un pedagogiem, kā palīdzēt bērniem ar UDHS”.

Bieži vien vecākiem, pedagogiem un citiem pieaugušajiem, kuri ikdienā ir kopā ar bērniem, kuriem ir diagnosticēts uzmanības deficīta un hiperaktivitātes sindroms (UDHS) vai pastiprināta hiperaktivitāte, rodas jautājums, kā varētu palīdzēt šiem bērniem ikdienas gaitās. UDHS ir viens no biežāk sastopamajiem psihisko traucējumu veidiem bērniem, kas var saglabāties pat pieaugušā vecumā. Lai noteiktu UDHS diagnozi, pastāv vairāki tā atpazīšanas kritēriji, turklāt diagnozi var uzstādīt bērnam tikai no 4 gadu vecuma. Jāņem vērā, ka jaunāku bērnu par izteiktu kustīgumu vai runātīgumu nevajadzētu rāt vai noteikt nepamatotu diagnozi – “hiperaktivitāte” – tas var pasliktināt bērna pašsajūtu un pat ietekmēt pašvērtējumu.

Ir vairāki ieteikumi, kā palīdzēt bērniem ar UDHS: tā var būt vides maiņa un pielāgošana ar mērķi disciplinēt bērnu, pievēršanās dažādām sportiskām aktivitātēm var nodrošināt nepieciešamo kustību balansu un pārmērīgās hiperaktivitātes samazināšanu. Nomierinošas mūzikas atskaņošana, post-it lapiņu izmantošana mācību procesā var palīdzēt saglabāt koncentrēšanās spējas, savukārt, motivācijas un paškontroles veicināšanā var palīdzēt dažādas relaksācijas un meditācijas tehnikas, kas nomierina un atbrīvo gan ķermeni, gan arī prātu. Ieteicamas ir arī nodarbības nelielās grupās, kas rosinošā vidē veicina bērna komunikācijas prasmju uzlabošanu. To laikā tiek uzdoti dažādi radošie uzdevumi, piedāvātas spēles un fiziskās aktivitātes ar mērķi attīstīt sociālās prasmes, lai paaugstinātu savu pašvērtējumu un veicinātu pozitīvu priekšstatu par savu ķermeni.

Nodarbības mērķis ir izskaidrot, kā nepieciešams pielāgot vidi un kā pareizi komunicēt ar bērnu, lai tas justos pēc iespējas motivētāks un disciplinētāks. Nodarbības laikā tiks sniegti arī praktiskie piemēri veiksmīgai sadarbībai ar bērniem. Uz nodarbību tiek aicināti vecāki, pedagogi un citi interesenti.

Nodarbību vadīs Veselības centra Vivendi deju un kustību terapeite, Dr.Psych., lektore RSU Veselības psiholoģijas un pedagoģijas katedrā Kristīne Vende-Kotova, kura pēdējos 10 gadus vada individuālās un grupu nodarbības bērniem ar UDHS un klīniskā psiholoģe Mg.Psych., Latvijas Universitātes psiholoģijas doktorante, lektore Kristīne Dūdiņa.


Izmantotie avoti:

DeGangi, G. (Ed.) (2000). “Pediatric Disorders of Regulation in Affect and Bahaviour: A Therapist's Guide to Assessment and Treatment” Academic Press: London.

 


 

Visas 3 nodarbības notiks Veselības centra Vivendi telpās - Bukultu ielā 11, 5.stāvā. 

Mēs izmantojam sīkdatnes, lai nodrošinātu jums ērtāku un drošāku lietošanas pieredzi. Turpinot pārlūka sesiju vai nospiežot pogu, «Piekrītu», jūs apstiprināt, ka piekrītat izmantot sīkdatnes. Jūs varat atcelt savu piekrišanu jebkurā laikā, mainot pārlūka iestatījumus un izdzēšot saglabātās sīkdatnes.