Psihodiagnostika

Psihodiagnostika

Psiholoģiskā izpēte bērniem

Straujā dažādu tehnoloģiju attīstība mūsdienās rada papildus slodzi un paaugstinātas prasības ne tikai pieaugušajiem, bet arī bērniem. Pieaugot prasībām un dzīves tempam, pieaug arī emocionāla noslodze un bieži parādās dažādas grūtības. Lai labāk izprastu sava bērna stiprās un vajās puses, saprastu, ko mēs varam prasīt no bērna un kas jau ir ārpus viņa spējām, ir vērts veikt psihodiagnostiku. 

Psiholoģiskas izpētes rezultātā Jūs varēsiet izprast:

• Bērna intelektuālo spēju attīstības līmeni (IQ izpēte). Objektīvi novērtēt bērna spējas darboties ar dažāda veida informāciju, novērtēt atmiņas un uzmanības īpatnības
• Bērna kognitīvo spēju līmeni, kas palīdzēs saprast bērna spējas strādāt ar informāciju, to apkopot un sistematizēt, darboties ar plašu nestrukturētu informāciju
• Bērna emocionālo stāvokli (trauksmi, depresiju, bailes utt.), novērtēt spēju sadarboties ar citiem cilvēkiem, labāk izprast bērna resursus.

Psiholoģiskas izpētes rezultātu apstrādei ir nepieciešamas ilgāks laiks, līdz ar to pēc nedēļas tiek ieplānota atkārtota tikšanas ar vecākiem, lai sniegtu atgriezenisko saiti par bērna vājākām un stiprākām pusēm un sniegtas rekomendācijas, ko varētu darīt, lai risinātu radušās grūtības vai sarežģījumus.

Cienījamie vecāki!

Pirms dodaties uz vizīti, būtu vēlams apdomāt sekojošus jautājumus:

• kādas grūtības Jūs šobrīd saskatāt bērnam?
• kā šo situāciju saredz bērna audzinātāji/skolotāji?
• ko Jūs jau esat darījuši lietas labā?
• kā bērns adaptējas jaunajā vidē (skola/dārziņš)?
• vai bērnam ir kādas hroniskas saslimšanas?
• kādas ir bērna stiprās puses?

Pēc psiholoģiskās izpētes ir iespējams pārrunāt turpmāko sadarbību, lai strādātu ar grūtībām, kas šobrīd ir bērnam, attīstītu nepieciešamas spējas. 
 

Psihodiagnostika sastāv no trim etapiem:

1.etaps. Pusstundas saruna tikai ar vecāku/vecākiem, kuras laikā vecāki apraksta bērna galvenās grūtības un vecāku bažas, stāsta vai ir kaut kas darīts lietas labā. Apraksta ģimenes situāciju, situāciju skolā/dārziņā un ārpus tās. Runājot arī par bērna stiprajām pusēm. Sarunas beigās mēs vienojamies par tālāko izpētes gaitu un mērķiem.

2.etaps. Psiholoģiskā izpēte parasti notiek viens pret vienu ar bērnu, bet ja bērns ļoti uztraucas vai ir pārāk mazs, vecāks var vērot izpētes gaitu. Tomēr dažreiz vecāku klātbūtnē traucē pašam bērnam koncentrēties un parādīt savas spējas un resursus. Dažreiz pietiek ar vienu izpētes reizi pusotras stundas laikā, bet dažreiz ir nepieciešamas vēl viena vai divas atkārtotas konsultācijas. Izpētes ilgums ir atkarīgs no izpētes mērķiem un bērna spējām ilgstoši noturēt uzmanību, slodzi, no bērna individuālām īpatnībām. Tomēr ir jāatceras, ka psiholoģiska izpēte nav terapija līdz ar to izpētes laiks ir strukturēts un ierobežots, lai pēc iespējas precīzāk aprakstītu grūtības un resursus tekošā situācijā.

3.etaps. Atgriezeniskā saite vecākiem, kur pusstundas laikā psihologs izstāsta izpētes rezultātus, kā arī sniedz rekomendācijas situācijas uzlabošanai. Izpētes beigās vecāks saņem atzinumu.

Speciālisti, kas veic psihodiagnostiku: