Psiholoģiskā konsultēšana

Psiholoģiskā konsultēšana

Klīniskais psihologs, kas specializējies bērnu attīstības un ģimenes dinamikas jautājumos sniedz:

1. Individuālas konsultācijas vecākiem par bērnu attīstību, audzināšanu, kā arī palīdz apgūt pozitīvas audzināšanas prasmes un  mainīt negatīvus audzināšanas ieradumus (piemēram, nesavaldība dusmu brīžos).
2. Kompleksu atbalstu ģimenei, kurā ir bērns ar uzvedības vai emocionāliem traucējumiem.

Lai nodrošinātu atbalsta pasākumus bērniem, kam ir uzvedības vai emocionālas grūtības tiek izmantota integrēta pieeja. Atbilstoši bērna un ģimenes vajadzībām, balstoties uz psihodiagnostikas rezultātiem, klīniskais psihologs izstrādā un vienojas ar vecākiem un bērnu par individuālu terapijas plānu. Terapijas plānā skaidri noteikts, kāds ir terapijas mērķis, kāda veida palīdzība tiks sniegta un kāds ir sagaidāmais rezultāts. Sadarbības procesā terapijas plāns tiek pielāgots atbilstoši terapijas norisei.

Terapeitiskais plāns var ietvert individuālas konsultācijas bērniem, vecākiem vai ģimenei kopā. Nepieciešamības gadījumā tiks piesaistīti arī citi speciālisti, piemēram, psihiatrs, ģimenes terapeits utml.

Darbā ar bērniem pamatā tiek izmantotas rotaļu, smilšu spēles terapijas, kognitīvi biheiviorālās terapijas un pielietotās uzvedības analīzes metodes.

Darbā ar vecākiem- psiholoģiska konsultēšana ar shēmu terapijas, individuālpsiholoģijas konsultēšanas, apzinātības prakses un citu pieeju elementiem.

Darbā ar ģimeni pārsvarā tiks izmantoti teraspēles, smilšu spēles terapijas, kognitīvi biheiviorālās terapijas  un pielietotās uzvedības analīzes metodes.

Kādos gadījumos var palīdzēt šis speciālists?

Klīniskais psihologs var palīdzēt bērniem, kam ir emocionālas vai uzvedības grūtības, kas pazemina viņu labsajūtu, spējas iekļauties sabiedrībā, mācīties un attīstīties vai arī sagādā nopietnas grūtības apkārtējiem. Daži piemēri:

• Pastiprinātas bailes, trauksme, nemiers
• Agresīva uzvedība
• Pārāk kautrīga uzvedība, ieraušanās sevī, sociāla izolēšanās, saskarsmes grūtības
• Nomāktība un intereses zudums
• Traumatiska pieredze kā rezultātā bērna uzvedība vai pašsajūta ir būtiski mainījusies
• Grūtības koncentrēties, hiperaktivitāte
• Pārlieka aizraušanās ar datorspēlēm
• Cita uzvedība, kas apgrūtina bērna iekļaušanos sabiedrība un attīstību.

Efektīvākais atbalsts ir agrīns vai preventīvs

Bērna audzināšana ir dabisks process un ikviens vecāks ir galvenais eksperts sava bērna audzināšanā, tomēr ir vairāki iemesli un situācijas, kad speciālista atbalsts ir noderīgs un nepieciešams, lai novērstu traucējumu attīstību.

Lūk, daži no tiem:

• bērna attīstība notiek caur krīzēm. To pozitīvs atrisinājums ir par pamatu veselīgai attīstībai, savukārt, ja tās nav pozitīvi atrisinātas, tad var būt par pamatu ilgtermiņa grūtībām. Krīzes var izpausties kā dažāda veida problemātiska uzvedība, kas ir izaicinājums vecākiem. Atbalsta grupās vecākiem jūs uzzināsiet, kā saprast bērna attīstības krīzes un sniegt pozitīvu atbalstu attīstībai.
• bērna attīstības vajadzības nosaka bērna iedzimtās iezīmes. Dažiem bērniem nepieciešama īpaša pieeja, atbalsts no vecāku un speciālistu puses, lai nodrošinātu pilnvērtīgu attīstību un savu spēju izmantošanu.
• bērna ienākšana ģimenē ir viens no lielākajiem dzīves pārbaudījumiem. Starptautiski pētījumi  liecina, ka ap 70% vecāku pēc bērna piedzimšanas jūtas nelaimīgāki, nekā pirms tam. Galvenie iemesli tam ir izaicinājumi, kas saistīti ar bērnu audzināšanu.
• daudziem vecākiem pazīstama sajūta- es zinu, kā vajadzētu, bet nesanāk (piemēram, konstruktīvi paust neapmierinātību dusmu brīdī). Iespējams, tās ir paša bērnības pieredzes sekas vai arī ieradumi, kurus grūti kontrolēt. Ar īpašu terapeitisku paņēmienu palīdzību vecāki var labāk izprast savu grūtību iemeslus un attīstīt tādas audzināšanas prasmes, kas  atbalsta bērna pozitīvu attīstību un uzlabo vecāku pašsajūtu.
• arī bērni saskaras ar dažādām traumatiskām pieredzēm- zaudējumu, šķiršanos, pašu vai tuvinieku slimības un citi smagi notikumi, kas var atstāt tik spēcīgi iespaidu, ka parādās dažādi uzvedības vai emociju traucējumi. Bērnam ir grūti pašam tikt skaidrība ar notikušo, nepieciešama tuvinieku un speciālistu palīdzība. 

Ja bērnam ir uzvedības vai emociju grūtības, visbiežāk ar laiku tās tikai pastiprinās un palīdzība prasa lielāku ieguldījumu gan laika, gan piepūles ziņā.  Savukārt, sniedzot atbalstu pie pirmajām grūtībām, nelielas pārmaiņas var ievirzīt bērnu pa pozitīvu attīstības ceļu un mēs varam izvairīties no nopietniem traucējumiem nākotnē. Tāpēc aicinām vecākus noskaidrot sev aktuālos jautājumus un risināt grūtības pirms tās samilzušas.

Kognitīvi biheiviorālā terapija (KBT)

Kognitīvi biheiviorālā terapija (KBT) ir īstermiņa, strukturēta psihoterapijas metode.

KBT pamatā ir ideja, ka cilvēkam netraucē paši dzīves notikumi, bet gan veids, kā cilvēks uz šos notikumus uztver un tos interpretē. Viena un tā pati situācija dažādiem cilvēkiem var izraisīt dažādasizjūtas un veicināt atšķirīgu rīcību (uzvedību, reakciju). Piemēram, zaudējot darbu, viens cilvēks varētu domāt: „Es esmu tāds neveiksminieks. Man nekad nekas neizdodas!” un justies pagalam nomākts, vairīties meklēt un uzņemties jaunus pienākumus. Cits savukārt varētu domāt: „Tā ir netaisnība un diskriminācija, ka esmu zaudējis šo darbu!” un justies dusmīgs, konfliktēt ar darba devēju. Vēl kāds cits cilvēks varētu šādā situācijā nodomāt: „Tas nav patīkami, ka es zaudēju šo darbu. Bet tā man ir laba iespēja izmēģināt un iemācīties kaut ko jaunu!” un justies satraukts un gaidpilns, meklēt iespējas strādāt kur citur.

Tas, kā cilvēks domā, lielā mērā nosaka to, kā viņš dažādās dzīves situācijās jūtas un kā rīkojas.
Veids, kādā mēs domājam, ir dzīves gaitā veidojies, atkarībā no mūsu bērnības pieredzes, iedzimtā temperamenta, dzīves notikumiem un satricinājumiem, vides, kādā dzīvojam, kultūras īpatnībām. Mūsu domas ietekmē arī tas, kādas ir mūsu vērtības dzīvē un pašreizējā dzīves situācija. Mūsu pārliecība par sevi, citiem un par pasauli „baro” mūsu domas. Vai jūtamies mīlēti, citus uztveram kā vērtību un savā vidē jūtamies droši? Vai jūtamies nevērtīgi, citus redzam kā pāridarītājus un pasauli uztveram kā bīstamu? Domas par sevi, citiem un apkārtējo vidi būs atkarīgas no tā, kāda ir atbilde uz šiem jautājumiem.

KBT palīdz saskatīt domu, emociju, ķermeņa sajūtu un uzvedības saistību. Cilvēks, sadarbojoties ar terapeitu, iemācās labāk apzināties un atpazīt savas domas, saprast to izcelsmi, pārbaudīt to patiesumu un atbilstību konkrētai situācijai. KBT maina vai padara racionālākas „kļūdainās domas”. Tas, savukārt, palīdz veiksmīgāk tikt galā ar stresu izraisošām situācijām, palīdz labāk kontrolēt savas emocijas.

Uzsākot KBT, parasti tiek izvirzīts terapijas mērķis un sastādīts terapijas plāns. Terapijas mērķis parasti ir konkrēta problēma vai simptoms, no kā pacients vēlētos atbrīvoties vai iemācīties kontrolēt.

KBT procesā tiek uzdoti mājas darbi, kas palīdz cilvēkam „turpināt” terapijas procesu arī ārpus ārsta kabineta, palīdz labāk saprast savas sajūtas, domas un uzvedību ikdienā, mudina izmēģināt jaunus uzvedības modeļus un praktizēt apgūtās iemaņas (relaksācijas tehnikas, elpošanas vingrinājumus, patīkamo aktivitāšu plānošanu, komunikāciju).

KBT ir piemērota trauksmes, depresijas, fobiju, panikas lēkmju, ēšanas traucējumu, stresa, izdegšanas sindroma un citu psihisku traucējumu ārstēšanai.